Junkers sāks būvēt Eiropas armiju

Ideja par Eiropas Savienības bruņotajiem spēkiem, ko Latvijā atbalsta vien retais politiķis un militārais eksperts, izziņota visaugstākajā līmenī. Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers savā ikgadējā runā par situāciju Eiropas Savienībā publiskoja nodomu izveidot komandstruktūru – galveno mītni Eiropas militāro misiju koordinēšanai, kā arī Eiropas Aizsardzības fondu pētniecības un inovāciju atbalstam.

Saskaņā ar EK aprēķiniem sadarbības trūkuma dēļ ik gadu ES valstu aizsardzības joma lieki iztērē 25 līdz pat 100 miljardu eiro. «Mēs varētu tērēt šo naudu daudz kam vairāk,» sacīja Junkers.

Militārā plaisa

Eiropai Junkera skatījumā jāvirzās uz kopīgu militāru nodrošinājumu, kas atsevišķos gadījumos varētu pat piederēt Eiropas Savienībai. Tā būtu pilnīgi jauna pieeja, ja salīdzina ar NATO. Transatlantiskajai aliansei nepieder neviens kuģis, neviena šautene. Visa darbošanās notiek, koordinējot dalībvalstu resursus. Jāatgādina lielākās bažas attiecībā uz Eiropas bruņoto spēku veidošanu - to nonākšana pretrunā NATO mērķiem un uzskatiem. Piemēram, attiecībās ar Krieviju. Ne visas ES valstis Baltijas austrumu kaimiņu uzskata par draudu. Tomēr Junkers uzsver, ka Eiropas militārā sadarbība nevar būt traucēklis sadarbībai ar NATO. «Eiropa neiet supervalsts dibināšanas ceļu, mūsuprāt, tas nedrīkst notikt. Taču veidojas plaisas, kuru pārvarēšanā Eiropas Savienībai vajadzētu rīkoties vienoti.» Vēlāk parlamenta debatēs opozīcija viņam gan pārmeta pusauga mačo uzvedību - izskatoties, ka patiesībā viņam tā vien niez rokas izmantot ieročus.

Taču par vienotību Junkers runāja ne jau tikai saistībā ar ES aizsardzības nozares izaicinājumiem. Arī par migrācijas krīzi. Esot nepieciešama lielāka solidaritāte. Taču atšķirībā no savas iepriekšējās lielās uzrunas par stāvokli savienībā šoreiz Junkers arī konstatēja, ka solidaritāti uzspiest nav iespējams - «tai jānāk no sirds».

Vairāk sociālisma!

EK prezidents lika noprast, ka daudzām Eiropas problēmām iemesls ir pārspīlētas rūpes par nacionālajām interesēm. Dzejiskākos vārdos šo domu debatēs ietērpa liberāļu grupas ALDE līderis Beļģijas ekspremjers Gajs Verhofstads: «Eiropa ir pretsvars mežonīgai un nekontrolētai globalizācijai, un tāpat Eiropa ir zāles pret nacionālisma vēzi.» Tomēr, lai ko politiķi arī nesarunātu Strasbūrā, bēgļu pārvietošanas statistika liecina, ka dalībvalstīm no sirds nekas nenāk un tās domā primāri katra par savām interesēm. Tāpēc arī notiek arvien lielāka šķelšanās starp trūcīgajiem austrumiem un bagātajiem rietumiem. Eiropas Komisija apņēmusies pieķerties sociālo problēmu risināšanai. Lai arī nodarbinātības rādītāji blokā uzlabojas, bezdarba līmenis ES joprojām ir pārāk augsts un tāpat saglabājas sociālā nevienlīdzība, netaisnība. «Par vienādu darbu eiropiešiem jāsaņem vienāds atalgojums. Iekšējais tirgus nav tā vieta, kur pakļaut strādājošos atšķirīgiem standartiem. Eiropa nav pietiekami sociāla, un tas jāmaina!»

Tāpat vispārējam eiropiešu labumam jācīnās par patērētāju aizsardzību no karteļiem un visvarenām kompānijām, kas izvairās maksāt nodokļus vietā, kur gūst peļņu.

Viesstrādniekus nedrīkst slepkavot

Divām tautsaimniecības nozarēm Junkera teiktais ļauj cerēt uz vēl lielāku atbalstu. Metalurģijas nozarē esot pārprodukcija, tāpēc Eiropas industrija tiks glābta no negodīgas konkurences, kas rada bankrotus un bezdarbu. Liepājas metalurgu šī apņemšanās vairs nereanimēs, bet otra glābšanas programma gan varētu attiekties arī uz Latviju. Miljards eiro atvēlēts, lai kompensētu Krievijas ieviesto sankciju sekas. «Nevar būt, ka piens ir lētāks par ūdeni!» sašutis saka Junkers. Jāatgādina, praksē ES atbalsts izpaudīsies visai dīvaini. Maksāts tiks par ražošanas samazināšanu - 140 eiro tonnā. Taču govis nevar neslaukt, tās var tikai nokaut.

Vēl viens svarīgs punkts Junkera runā bija veltīts Brexit - Lielbritānijas tautas lēmumam izstāties no ES. Par referenduma rezultātu visi paužot nožēlu, taču tagad «mēs būtu priecīgi, ja izstāšanās iesniegums mūs sasniegtu pēc iespējas ātri, lai rastu skaidrību». ES tirgum briti piekļūs tikai tad, ja nodrošinās brīvu pārvietošanos un visu ES vērtību ievērošanu.

Un poļu viesstrādniekus Harlovas ielās nedrīkst sist un slepkavot. «Mēs, eiropieši, konfliktus risinām diskusijās, nevis ar ieročiem rokās tranšejās,» britus sabāra EK prezidents.