Uz ikgadējām konsultācijām ar Baltijas valstu kolēģiem vakar Rīgā ieradās Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers. Apsprieda sadarbību aizsardzības un drošības jomā, kā arī pakreņķējās par migrantu centrtieci uz Vāciju.
Šādas tikšanās formātā 3+1 tiek organizētas jau kopš 1994. gada. Lielā mērā šādu uzmanību izpelnāmies mūsu austrumu kaimiņa dēļ, un arī šoreiz, kā informē Ārlietu ministrija, sarunās «tika atzīmēta nepieciešamība uzturēt dialogu ar Krieviju, lai nodrošinātu lielāku rīcības caurskatāmību un paredzamību».
Apspriestas arī militārās aktualitātes, tostarp publiskajā diskusijā Eiropas projekts pārmaiņu laikmetā - ideja par Eiropas armiju. Šteinmeiera pārstāvētā partija ir par ciešāku sadarbību drošības jomā, un ministrs atzina, ka par to nav ko kautrēties. Savukārt Rinkēvičs, kā vēsta aģentūra LETA, paskaidrojis, ka «tiešām neredz jēgu no Eiropas armijas». Eiropai jau tagad pietiekot dažādu izaicinājumu un jāīsteno iepriekš pieņemtie lēmumi.
Neiztrūkstoša aktualitāte ministru konsultācijās bija Lielbritānijas izstāšanās un migrantu plūdi, kas to izraisījuši. Vācija ir migrantu ilgotākais galamērķis. Arī no pārdesmit Latvijas uzņemtajiem starptautiskās aizsardzības saņēmējiem teju visi devušies tālāk uz Vāciju. Franks Valters Šteinmeiers pauda raizes, ka gada laikā tā arī nav rasts risinājums vienotai Eiropas praksei attiecībā uz migrāciju.
Vācijā neviens neticot, ka valsts spēs uzņemt līdzīgu cilvēku skaitu, kādu uzņēma pagājušā gada sākumā. Ministrs atgādināja par savu publikāciju pērn, kurā pauda, ka ar kopīgiem centieniem varbūt valsts spētu tikt galā ar vienu miljonu bēgļu, pamatojoties uz ekonomisko spēku, kāds ir Vācijai.
«Taču tāpat es teicu, ka nevarēsim uzņemt vienu miljonu katru gadu.»
Un aktuāls jautājums, kā šo ikgadējo miljonu noturēt ārpus Vācijas.
To, ka Eiropas Savienībai nav dižu pasākumu migrantu pārvietošanā, apliecina ANO Bēgļu aģentūras statistika. No pārvietošanas shēmā iekļautajiem 160 000 bēgļu, pagaidām citur izmitināti vien 3%.
Vienu gadu pēc plāna pieņemšanas no Grieķijas un Itālijas uz jaunām dzīvesvietām citās bloka valstīs devušies 4776 cilvēki. Turklāt, kā apliecina arī Latvijas nesenā pieredze, beigās viņi tāpat visi aizplūst uz Vāciju.