Premjers: Pirms mēneša nebija informācijas, cik daudz bēgļu pametuši Latviju
Valdība kādā no tuvākajām sēdēm, iespējams, jau rīt, varētu izvērtēt pašreizējo situāciju un jaunāko informāciju saistībā ar Latvijā uzņemtajiem bēgļiem, žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sanāksmes sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Premjers piebilda - tas, ka Eiropas Savienības (ES) bēgļu pārvietošanas programmā uzņemtie bēgļi izvēlas doties uz valstīm, kur situācija ar pabalstiem ir daudz pievilcīgāka, nav negaidīti. Tas arī ir iemesls, kāpēc Latvija atpaliek no "kvotas izpildes" bēgļu uzņemšanā. Valdības vadītājs atgādināja, ka Latvija izvēlas uzņemt ģimenes, cilvēkus ar bērniem.
"Godīgi sakot, šī informācija mani mazliet pārsteidz," sacīja premjers, komentējot to, ka Latviju pametuši gandrīz visi pārvietošanas programmā atvestie bēgļi, bet valsts iestādēm šādas informācijas nav. Premjers skaidroja, ka reizi mēnesī tiekas ar "Sarkanā krusta" pārstāvjiem, lai "rezumētu situāciju" un pirms mēneša šādas informācijas nebija.
Kučinskis piebilda, ka Latvijā ir atsevišķas problēmas, ar ko sastopas bēgļi, piemēram, īrējot dzīvokli nepieciešams avansa maksājums, kā arī darba jautājumi. Šis esot komplekss jautājums, turpināja premjers.
"Mēs nebūsim totalitāra valsts, kas uztaisīs mūri un visus varēs nobremzēt," piebilda valdības vadītājs.
Savukārt nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš atgādināja, ka šis politiskais spēks jau iepriekš bija pret bēgļu uzņemšanu. Pašlaik izveidojusies nesaprotama situācija, un Iekšlietu ministrija ir atbildīgā iestāde saistībā ar bēgļu uzņemšanas jautājumiem, klāstīja politiķis.
Bērziņš uzsvēra, ka nekavējoties jāpārtrauc maksāt pabalstus tiem bēgļiem, kuri devušies prom no Latvijas. Viņš arī pauda pārliecību, ka to var izdarīt dažu dienu laikā.
"Vienotības" priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns norādīja, ka ES robežas ir atvērtas un cilvēki var brīvi pārvietoties. Viņš arī atzina, ka iestādēm būtu jābūt laicīgi informētām, ka cilvēki ir pametuši valsti. Smiltēns teica, ka šī situācija arī norāda uz integrācijas problēmām, kas ir Kultūras ministrijas pārziņā.
Kā ziņots, no 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēma ES bēgļu pārvietošanas programmā un kuri ieguvuši patvēruma statusu, 21 cilvēks jau ir Vācijā, noskaidrojis LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens".
Tā dēvētajā bēgļu uzņemšanas plānā iesaistītās institūcijas oficiāli par bēgļu aizbraukšanu neesot informētas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē aģentūrai LETA skaidroja, ka saskaņā ar pašreizējo likumdošanu patvēruma statusa saņēmējam pēc statusa iegūšanas Latvijas valsts nav jāinformē par savu vēlēšanos pamest Latviju. Ja patvēruma saņēmējs nevēlas Latvijā dzīvot, tad viņam tāpat kā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir brīva iespēja ceļot un pārcelties pie radniecīgām kopienām uz citām Eiropas valstīm.
Arī Labklājības ministrijā un biedrībā "Latvijas Sarkanais krusts", kas nodrošina ārvalstniekiem mentora pakalpojumus, aģentūrai LETA atbildēja, ka tām nav informācijas par ārvalstnieku plāniem pārcelties uz dzīvi citā valstī.
