Ekonomika plok, deputātu algas aug

Kā katru gadu, Saeimai atsākot darbu, viens no tās darba kārtībā esošajiem jautājumiem ir deputātu algas palielināšana, kuru nosaka likums. Ar nākamo gadu tai jāpieaug par 169 eiro uz papīra jeb 116 eiro uz rokas. Nacionālā apvienība tradicionāli sola aicināt kolēģus iesaldēt šo likumu, taču pieredze liecina, ka aicinājums paliks nesadzirdēts.

Ikgadēju Saeimas deputātu algu pārskatīšanu paredz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, kas nosaka - Saeimas deputāta alga jāaprēķina, aizpagājušā gada valstī saņemtajai vidējai algai piemērojot koeficientu 3,2.

Šāda likuma konstrukcija nozīmē, ka, samazinoties vidējai algai, samazinās arī deputātu atalgojums, taču praksē līdz šim nav samazinājusies ne vidējā alga, ne deputātu atalgojums. Tiesa, tas kopš likuma spēkā stāšanās 2010. gadā, solidarizējoties ar krīzes nomākto vēlētāju, uz pāris gadiem tika iesaldēts, bet kopš 2013. gada alga ik gadu tiek palielināta.

Pērn vidējā alga valstī bijusi 818 eiro, tāpēc nākamgad deputāta pamatalga pirms nodokļu nomaksas būs 2617 eiro jeb aptuveni 1820 eiro uz rokas līdzšinējo 1704 eiro vietā.

Sabiedrība, it īpaši pedagogi un veselības aprūpes sistēmas darbinieki, šo regulāro algas pielikumu politiķiem gan neizprot, jo tiem ar stagnējošu darba apmaksas sistēmu jādzīvo jau gadiem ilgi. Tālajā 2009. gadā, veidojot likumu, Jauno laiku pārstāvošais finanšu ministrs Einars Repše gan bija iecerējis, ka regulārai indeksācijai tiek pakļautas arī pedagogu algas, taču šī ideja Ministru kabinetā atbalstu neguva.

Bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atzīst, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos deputātu algas palielināšana, aizbildinoties ar likumu, nav korekta, taču tādas ir deputātu politiskās izvēles sekas, un labot situāciju var tikai paši deputāti.

«Nav korekti tas, ka nav likuma, kas automātiski palielinātu atalgojumu visiem publiskajā sektorā strādājošajiem, piemēram, skolotājiem un medmāsām. Vai nu ir princips, ka atalgojumu palielina visiem, vai tikai tiem, kas labi pildījuši savus pienākumus. Bet, ja atalgojumu nepalielina, tad vajag paskaidrot, ko viņi līdz galam nav izdarījuši,» uzskata V. Dombrovskis.

Nacionālā apvienība jau kopš 2012. gada, aicinot algu deputātiem nepalielināt, pozicionējas kā teju vienīgā par pārējo tautu galvu lauzošā Saeimā ievēlētā partija. Arī šogad apvienība, visticamāk, nāks klajā ar identisku aicinājumu.

«Mūsu viedoklis ir nemainīgs arī šogad. Neesam gan to šobrīd apsprieduši, bet domāju, ka mūsu pozīcija būs tieši tāda pati,» saka Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš un atgādina, ka vismaz daļu no negribētā algas pielikuma apvienības deputāti ziedo dažādiem labdarības projektiem.

Arī opozīcijas deputāte, bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba uzskata, ka atalgojuma palielināšana ir nepamatoti strauja. Valsts pārvaldes atlīdzības sistēmu viņa sauc par kroplu, un, viņasprāt, valsts nevar atļauties tik dāsni atalgot deputātus.

Iespējams, ka premjerministra amata iegūšana un tā garantētās sabiedrības uzmanības palielināšanās būs mainījusi Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputātu viedokli, kuru vairākums līdz šim atbalstīja algas palielinājumu, taču pagaidām zaļzemnieki par to nav sprieduši. Esot jāsagaida skaidrs Nacionālās apvienības ierosinājums, teic ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Viņš pats apvienības priekšlikumu dēvē par loģisku, bet tas esot tikai viņa personīgais viedoklis. «Gana loģisks priekšlikums, bet nevaru par visiem atbildēt. Arī nevaru būt objektīvs, jo esmu viens no lielāko algu saņēmējiem Saeimā un man var pārmest, ka man lielākā alga un tādēļ man arī neko vairāk nevajag,» saka politiķis.

***

Uzziņai

Saeimas deputāta mēnešalga pirms nodokļiem, bez piemaksām un kompensācijām, eiro

2012. gads 2016

2013. gads 2158

2014. gads 2192

2015. gads 2291

2016. gads 2448

2017. gads* 2617

* Aprēķināts, izmantojot spēkā esošās normas.