Brigmanis: Budžeta pirmajām krācēm esam tikuši pāri

Par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) partijas lietām, raugoties uz pašvaldību vēlēšanām, par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) priekšnieces meklēšanu un neatrašanu, par triju ZZS ministru tikšanos ar Krievijas premjera vietnieku un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar ZZS Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani.

- Vai piekrītat tēzei, ka ZZS starts iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās ar diviem atsevišķiem sarakstiem Rīgā - ar Latvijas Zemnieku savienības (LZS) un Latvijas Zaļās partijas (LZP) sarakstu - bija kļūda?

- Tā bija kļūda, bet es kā LZS priekšsēdētājs paliku mazākumā. Tā bija zaļo ideja. Jau tad, kad tas notika, nebija šaubu, ka tādā veidā neizdosies iekļūt Rīgas domē - ne mums, ne LZP. Visas socioloģiskās aptaujas to rādīja. Faktiski mēs palīdzējām Saskaņai iegūt vairākumu domē. Arī pašlaik tas, vai Saskaņa varēs nākamībā valdīt, lielā mērā atkarīgs no mums. Ja mums būs stiprs saraksts, tad pašreizējā Rīgas domes koalīcija diezin vai varēs iegūt 51%. Katrā ziņā tad Saskaņai būs jāpapūlas.

- Jautājums, uz kuru visi jūsu konkurenti jau sen cer dzirdēt apstiprinošu atbildi: «Kad tad beidzot ZZS sašķelsies?»

- Šķelties nevar tas, kas nav savienots. Mēs esam suverēnas partijas. LZS un LZP, tāpat arī Latvijai un Ventspilij un Liepājas partija ir atsevišķas vienības, kas noslēgušas vienošanos par kopīgu startu vēlēšanās. Tas ir mūsu vienojošais faktors. Tie vārdi, kas iekodēti apvienības nosaukumā - ka esam Zaļo un zemnieku savienība - nodrošina katram spēkam savas identitātes saglabāšanu.

- Nesen politiskajā vidē vīdēja tādi sapņojumi, vīzijas, ka varētu būt Rīgā tāds saraksts, kas ir alternatīvs Saskaņai un kurā apvienotos pašreizējā Saeimas valdošā koalīcija...

- Nebūs tāda saraksta.

- Vai sajūtat kādu apdraudējumu no mazajām opozīcijas partijām un no jaunās partijas Kam pieder Latvija, kas nesen piesolīja izgriezt visiem pogas?

- Nesajūtam tādu apdraudējumu. Bet lai Artuss Kaimiņš dodas uz pašvaldību vēlēšanām un mēģina tur konkurēt! Ja es pareizi saprotu, tad viņam ir garlaicīgi sēdēt Saeimā. Lai tad viņš iet uz priekšu un cīnās! Bet, ja viņš baidās zaudēt deputāta mandātu Saeimā, tad acīmredzot šis deputāta mandāts viņam ir daudz svarīgāks un mīkstāks krēsls nekā principi, ko viņš deklarē.

Par pārējiem spēkiem... tas ir loģiski, ka viņi ko mēģinās, tas ir normāli, ka viņi centīsies izmantot iespējas, ko dod vēlēšanas.

- Kā būs ar skolotāju algām? Nesen pavīdēja skaitlis 17 miljoni eiro - ka tāda nauda esot vajadzīga. Nu un vēl jau vajag citām vajadzībām arī.

- Es esmu vadītājs vienai no valdošajām partijām, bet naudas atrašana, iekasēšana un sadale ir pamatā valdības jautājumi. Es pieņemu, ka tie cilvēki, kas ieņem ministru vietas un Ministru prezidenta krēslu, apzinās, ka solījumi nedrīkst palikt neizpildīti un nauda jāatrod.

Par bērnudārzu darbinieku algām esam uzrunājuši pašvaldības, ka tām būtu savu iespēju robežās jāatrod līdzekļi, lai varētu palielināt bērnudārzu audzinātāju algas.

- Ir redzama liela disonanse valsts pārvaldē un valstiskajā sektorā strādājošo algās. Kamēr Latvijas Bankā saņem teju vai ASV Centrālās bankas darbinieku algas, VID priekšnieka un izmeklētāju algas ir mazas kā apkopējām Vakareiropas viesnīcā. Vai tur kaut kas nav jāmaina?

- Esmu par to, ka no turības nevajag kautrēties. Bieži vien ļaudīm patīk skatīties citu cilvēku makos un šausmināties. Taču bez turīgiem cilvēkiem un bez nopietniem nodokļu maksājumiem neviena valsts neattīstīsies. Ja palielināsies turīgu cilvēku slānis, palielināsies arī mazturīgo cilvēku rocība.

Atbildīgu cilvēku atalgojumam jābūt atbilstīgam tam darbam, ko viņi dara. Esmu par to, ka VID priekšniekam jāpalielina alga. Un jāpalielina ne tikai VID, bet arī citos dienestos, kur ir liela atbildība.

- Igaunijā nodokļu iekasēšanas iestādes priekšnieks ir svarīgākais ierēdnis valstī, un tāpēc viņam ir lielākā alga. Kāpēc nevar tāpat darīt Latvijā?

- Grūti pateikt, vai alga ir galvenais noteicošais, lai valstī tiktu labi iekasēti nodokļi. Tur droši vien ir jābūt arī citiem faktoriem klāt.

- Ir redzama nelāga tendence, ka Saeima taisa likumus pēc tāda kā Krievijas parauga - aizliegt, ierobežot, aizliegt. Mēģinājumi aizliegt smēķēt savā automašīnā, enerģijas dzērieniem ierobežojumi, žurnālistiem arī ierobežojumi rīkoties ar valsts noslēpumus saturošiem dokumentiem un tādā garā. Sanāk tāda kā mērkaķošanās pakaļ Krievijai, «Jarovajas pakete» Latvijas izpildījumā. Kamdēļ?

- Es domāju, ka šie likumi rodas tad, kad kādam deputātam ienāk prātā, ka, ja viņš nāks klajā ar kādu iniciatīvu, kādai iedzīvotāju grupai tā šķitīs interesanta un atbalstāma un tad šī iedzīvotāju grupa viņu atcerēsies un par viņu balsos. Diemžēl šādas idejas bieži vien ir pakārtotas viendienas izdevīgumam, īstermiņa populismam, politiķi grib labi izskatīties vēlētāju acīs.

- Jūsu partija arī grib labi izskatīties. Kāpēc vajadzēja likvidēt brīnišķu naudas avotu - termiņuzturēšanās atļauju došanu ārzemniekiem pret nekustamā īpašuma pirkumiem? Jūsu partija arī tur piedalījās ar savu priekšlikumu, ka palaikam vajag iekasēt no termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem 5000 eiro.

- Mana pozīcija ir tāda, ka daudz rūpīgāk jāpārbauda šie potenciālie pircēji, kas grib uzturēšanās atļaujas.

- Bet pircēju jau vairs nebūs. Katrā ziņā nebūs daudz tādu, kas pirks īpašumus par 250 tūkstošiem.

- Bet bija laiks, kad šie griesti bija zemi, pircēju bija daudz un mūsu drošības iestādes diezin vai spēja tos visus pienācīgi pārbaudīt.

Pēc tam diskusijas ievirzījās tādā gultnē, ka šīs uzturēšanās atļaujas nevar būt par budžeta stutēšanas avotu. Budžeta avotiem jābūt uzņēmējdarbībai. Es nedomāju, ka uzturēšanās atļauju tirgošana kā viens no budžeta stutēšanas avotiem ir laba lieta.

- Nodokļu jomā visu laiku tiek izdomāti kādi jauni likumi, kas padara nodokļu politiku sarežģītu. Tāpēc vajag, lai VID ir tik daudz darbinieku - skudru, kas ar šiem likumiem strādā. Kāpēc vajag tik ļoti sarežģīt šo lietu?

- Neviens speciāli šīs lietas nesarežģī. Tās top tik sarežģītas tādēļ, ka politiskie spēki skatās cits citam uz pirkstiem - vai tikai tur nav kāda ekonomisko grupējumu lobēšana. Tad katra likumu jaunrade ieslīgst nebeidzamās diskusijās. Beigu galā sanāk ļoti sarežģīti likumi. Lai vai kā, kādam ir jāuzņemas atbildība un reformas jāvirza uz priekšu. Domāju, ka galvenā atbildīgā par to pašlaik ir finanšu ministre Dana ReiznieceOzola, kurai jārīkojas tā, kā tas vajadzīgs valstij, nevis kādiem grupējumiem. Un viņa to arī dara.

- Nesen iznāca tā, ka kandidāte uz VID priekšnieces amatu Inga Koļegova tika izgāzta. Ko nu?

- Sākumā vispār neviens negribēja šo posteni. Tad piekrita Koļegova. Savulaik, kad Zatlera Reformu partija virzīja Koļegovu uz Valsts vides dienesta ģenerāldirektores amatu, nekādas pretenzijas pret viņu netika celtas. Bet tagad Vienotība izdomāja, ka Koļegovu vajag norakt.

Redzēs, kā būs ar nākamajiem kandidātiem. Vai viņiem arī tikpat skarbi tiks izvērtēti raduraksti?

- Vienotība grib, lai notiek jauns konkurss, kurā tiek atrasts cienīgs kandidāts uz VID priekšnieka posteni.

- Būs jārīko konkurss. Konkursa rīkošana prasīs kādu laiku, taču agrāk vai vēlāk jauns priekšnieks tiks atrasts.

- Kad VID tiks sakārtots sistēmiski? Kad pelēkā ekonomika tiks sekmīgi apkarota?

- Vienmēr ir bijusi kāda šaubu ēna par kontrolējoši represīvo struktūru vadību - par VID un KNAB vadības politisko neitralitāti. Mēs neesam bijuši ne valdības vadībā, ne finanšu nozares vadībā, bet bijām cietēji no nepamatotiem represīvo iestāžu uzbrukumiem - piemēram, reiz Jelgavas mērs Andris Rāviņš tika aizturēts tieši vēlēšanu laikā, bet drīz atbrīvots, jo lieta pret viņu bija absolūti izzīsta no pirksta, safabricēta. Bet šis jau nav vienīgais gadījums vēsturē, kad represīvās iestādes ir bijušas neobjektīvas pret ZZS.

Bet ir nepieciešams, lai represīvi kontrolējošās iestādes ievēro likumu, respektē lozungu, ka Latvijā ir viens likums visiem. Un tādu iestāžu kā VID vadītājam ir jābūt absolūti politiski neitrālam - lai neviens nevarētu pateikt, ka viņš saistīts ar partijām vai kādiem grupējumiem. ZZS to vēlas un uz to iet, lai par VID nevar teikt, ka tam ir kāda īpaša attieksme pret kādām partijām, uzņēmumiem, uzņēmējiem vai amatpersonām. Lai nav tā, ka vienus uz stingrāko pārbauda, bet pret citiem piever acis. Tāpēc mēs uz Koļegovu skatījāmies un vērtējām, lai nebūtu pārmetumu, ka ZZS grib par VID priekšnieci iecelt savu cilvēku. Taču par Koļegovu atradās citi pārmetumi - ka viņai kaut kas nav kārtībā ar amatpersonas deklarāciju.

Ir daudz kritizēta arī amatpersonu rotācija VID un no VID uz citām valsts pārvaldes iestādēm, taču es esmu tajās pozīcijās, ka šāda rotācija ir bijusi nepieciešama, jo acīmredzot ir tādi vadītāji, kas šādai rotācijai jāpakļauj.

- Nesen trīs ZZS ministri tikās ar Krievijas premjera vietnieku, un tādēļ ir radušies Ārlietu ministrijas jautājumi. Arī jūsu koalīcijas partneri prasa paskaidrojumus.

- To ir pavisam vienkārši paskaidrot. Mūsu ministri diplomātisko sakaru ietvaros ar Krievijas amatpersonām tiekas un tiksies, lai risinātu praktiskus jautājumus. Protams, ka mēs negrasāmies taisīt kaut kādu politiku, kas būtu pretrunā ar Eiropas Savienības vai Latvijas valsts ārpolitiku attiecībā pret Krieviju. Tikai un vienīgi Latvijas interešu labad mūsu ministri tiekas ar krieviem.

- Sociologu aptaujas ir konstatējušas satraucošus skaitļus - ka trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir gatavi emigrēt, bet gandrīz puse krievvalodīgo uzskata, ka tiek diskriminēti. Pastāv liela neuzticība Saeimai, valdībai. Tie ir signāli, kas īsti labi nav...

- Protams, deputāti un ministri nav svēti, taču viņi nāk, aiziet, mainās, bet medijos gadiem ilgi tas tiek atspoguļots tā, ka viņi visi ir nejēgas un blēži, kas saņem tikai algas un neko nedara. Diemžēl varētu atnākt jebkādi cilvēki pašreizējo vietā, bet parlamenta un valdības tēls tāpēc uzreiz neko daudz labāks nekļūs. Šo tēlu iespējams uzlabot tikai ilgākā laika periodā, soli pa solim.

- Var jau būt, ka Saeima un valdība nav pelnījusi būt zīmēta tik tumšās krāsās, taču cilvēks ir priecīgs, ja viņam makā ir kaut cik naudas. Bet, ja naudas ir maz vai nemaz, tad viņš ir bēdīgs. Tāpēc daudz ļaužu apsver iespēju laisties projām.

- Bet vajag paskatīties arī no gaišās puses - lielveikali ir pilni cilvēku, katrās brīvdienās visos novados notiek kādi svētki, un ceļi ir pilni ar labām automašīnām. Pasaule mainās, un tagad tādas vietas, kas agrāk šķita prātam neaptverami tālu, ir sasniedzamas dažās stundās ar lidmašīnu.

Ja ir cilvēki, kas atrod ārzemēs labu darbu un pelna labu naudu, es tur neredzu neko sliktu. Protams, tas varbūt ir grūti pašiem ārzemēs strādājošajiem, jo viņi ir izrauti ārā no latviskās vides. Bet, pat ja mēs skatāmies vēsturē, 19. gadsimtā bija Latvijas patrioti, kas mudināja: «Latvji, brauciet jūriņā!» Tas bija aicinājums nevis vaimanāt par savu grūto likteni, bet doties redzēt pasauli, pelnīt, apgūt jaunas zinības.

- Bet Latvijas Institūts ir palaidis kampaņu, kurā aicina latviešus braukt mājās. Uz ko aicina?

- Latvijas Institūts skaidroja savu kampaņu tā, ka «jūs, latvieši, kas esat ārzemēs, neesat aizmirsti». Nu, ja tā to var skaidrot, tad tam var piekrist. Bet, ja ir aicināšana bez pamata, bez darba piedāvājumiem, tad tam nepiekrītu.

Es neredzu neko sliktu, ja cilvēki strādā ārzemēs. Daudzi sūta mājās naudu radiniekiem, daudzi sapelna naudu ārzemēs un atgriežas.

- Zemkopība - tas ir tik riskanti, jo cenas lēkā, tad atnāk kāda pārprodukcijas krīze vai Krievijas embargo, sausums, lietus, sērgas.

- Zemkopji Latvijā mēdz būt ļoti dažādi - gan veiksmīgi, gan neveiksmīgi. Man ir draugs, piensaimnieks pie Liepājas, kas nemaz nežēlojas, ka viņam ietu slikti - ražošanas apjomi viņiem nav lieli, līdz ar to viņi kaut kā tiek galā. Bet problēmas ir lielajām saimniecībām, kas ņēmušas lielus kredītus.

- Bet kā var kredītus neņemt, ja vajag modernizēt ražošanu?

- Jautājums ir vietā, taču zemkopība tik tiešām nav vienkārša lieta - tur liels risks vienmēr ir bijis un vienmēr būs. Gan graudu audzēšanā, gan pienkopībā, gan ar gaļu. Tur citas receptes nav - visiem, kas šo biznesu ir sākuši, riska faktori ir vienmēr jāpatur prātā, nevar orientēties uz vienu pircēju, uz vienu tirgu.

- Premjers Māris Kučinskis ir sacījis, ka darīs visu, lai Latvijas krievi nejustos atstumti un lai etniskā plaisa mazinātos. Kā mazināsiet šo plaisu? Vai tīša krievu kacināšana, piemēram, uzliekot Rīgas mēram Nilam Ušakovam sodu par rakstīšanu internetā krieviski, mazina etnisko plaisu?

- Esmu pret tīšu kacināšanu, bet uzskatu, ka valsts valoda ir jāmācās un, lai iegūtu Latvijas pilsonību, ir jānoliek eksāmeni. Domāju, ka pilsonību nevajag dalīt tāpat vien, mest pakaļ.

- Vai valsts budžetu izdosies pieņemt laikus un bez milzīgiem politiskiem satricinājumiem?

- Pirmajām krācēm esam tikuši pāri. Budžeta pamatjautājumi ar koalīcijas partneriem ir izrunāti. Domāju, ka budžets tiks sekmīgi pieņemts un visas sociāli apdraudētās grupas un nozares saņems kādu papildu finansējumu.