ES svarīgākās problēmas – drošība, ekonomiskā uzplauksme un migranti

Pēc nepilna mēneša Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā notiks pirmā Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju tikšanās bez Lielbritānijas piedalīšanās. Lai gan briti līdz šā gada nogalei neplāno aktivizēt Lisabonas līguma 50. pantu, pārējo 27 ES dalībvalstu pārstāvji rēķinās, ka Londona rīkosies saskaņā ar 23. jūnija referenduma rezultātiem par izstāšanos no savienības. Gatavojoties Bratislavas samitam, ES vadošo valstu līderi uzsākuši konsultāciju un minisamitu sēriju, lai definētu ES svarīgākos uzdevumus tuvākajā laika periodā.

Ekonomiskā ziņā trīs spēcīgākās eirozonas valstis ir Vācija, Francija un Itālija, šo valstu līderi Angela Merkele, Fransuā Olands un Mateo Renci jūnijā pirmie reaģēja uz Brexit referenduma rezultātiem, tiekoties Berlīnē, bet pirmdien trio pulcējās Itālijā. Reuters vēsta, ka pēc šīs vasaras terora aktiem Nicā un Bavārijā liela uzmanība sarunās pievērsta drošības jautājumiem un nepieciešamībai ES valstu īpašajiem dienestiem regulāri apmainīties ar izlūkošanas informāciju. Itālijas valdība iepriekš aicinājusi pat uz speciālu daudznacionālo spēku izveidošanu, norādot, ka tos varētu iesaistīt atsevišķās operācijās pret teroristiem.

Daudz runāts arī par ekonomiskiem jautājumiem - Itālija aizstāvējusi savas tiesības uz lielāku budžeta deficītu, nekā atļauts eirozonā, norādot, ka pretējā gadījumā nav pamata cerēt uz ekonomisko izaugsmi, savukārt Francija mudinājusi straujāk realizēt un palielināt tā dēvētā Junkera investīciju fonda finansējumu.

Simboliska vieta

Starptautiskās ziņu aģentūras norāda, ka M. Renci izvēlētā tikšanās vieta bijusi ļoti simboliska ES tik sarežģītajā laikā, kad daudzās ES valstīs aizvien populārākas kļūst eiroskeptiskās partijas. Savus viesus Itālijas premjers veda uz Ventotenes salu netālu no Neapoles. Pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados Itālijas fašistiskā valdība tieši uz šīs salas turēja daudzus politieslodzītos, un divi no viņiem - Altjero Spinelli un Ernesto Rosi - ieslodzījuma laikā sacerēja Ventotenes manifestu. Tajā Eiropas valstis tika mudinātas novērsties no nacionālisma, kura dēļ jau izcēlušies divi pasaules kari, un apvienoties federācijā, un šo dokumentu bieži vien arī mūsdienās piemin Eiropas federālisma piekritēji.

Visi trīs līderi apmeklējuši A. Spinelli kapa vietu un nolikuši ziedus, bet pēc tam devušies uz Itālijas jūras kara flotes aviācijas bāzes kuģi Giuseppe Garibaldi, kas ticis izvēlēts par minisamita rīkošanas vietu. Arī šajā lēmumā var saskatīt simbolismu, jo uz karakuģa atrodas ES misijas Sophie štābs - jāatgādina, ka misijas oficiālais mērķis ir cīņa pret cilvēku kontrabandistiem Vidusjūrā un Lībijai noteiktā ieroču piegādes embargo uzraudzīšana, lai gan dažādu iemeslu dēļ jūrnieki ne tik daudz cīnās pret cilvēku pārvadātājiem, kā glābj nelaimē nokļuvušus nelegālos migrantus.

Itālija un migranti

Lai gan salīdzinājumā ar pagājušo gadu Eiropu sasniegušo nelegālo migrantu skaits būtiski samazinājies, šo problēmu vēl ne tuvu nevar uzskatīt par atrisinātu. Pašlaik ir ļoti grūti prognozēt, kā attīstīsies ES un Turcijas attiecības, un jārēķinās, ka gadījumā, ja ES, ievērojot pašas deklarētās vērtības un principus, patiešām neieviesīs Turcijai bezvīzu režīmu ar Šengenas zonas valstīm, Ankara var izpildīt savus draudus un ne tikai pārtraukt operācijas, kas būtiski ļāvušas samazināt nelegālo migrantu skaitu, bet arī iedrošināt savā teritorijā esošos sīriešus, irākiešu, afgāņus, pakistāniešus utt. doties uz Eiropu. Tas atkal nozīmētu strauju migrantu pieplūdumu Grieķijas salās un tā sauktā Balkānu maršruta atjaunošanu. Bet pat tad, ja vienošanās ar Turciju paliks spēkā, jārēķinās, ka Tuvajos Austrumos un Āfrikā joprojām ir gana daudz konfliktu perēkļu un daudzi, kas no tiem bēg, centīsies no Ziemeļāfrikas nokļūt Eiropā.

Tieši migrācijas jautājums līdz ar drošības problēmām un ekonomisko situāciju gan ES kopumā, gan atsevišķās tās dalībvalstīs bijis M. Renci, F. Olanda un A. Merkeles sarunu uzmanības centrā, raksta AFP. Gluži tāpat kā Grieķija, arī Itālija ir pārpilna ar nelegālajiem imigrantiem, kuri labprāt dotos tālāk uz Eiropas ziemeļu turīgākajām valstīm, taču Itālija cenšas pildīt Dublinas vienošanās nosacījumus un nepieļaut viņu nekontrolētu izklīšanu pa kontinentu. Lai to nodrošinātu, uz robežām ar Franciju un Austriju nācies ieviest pastāvīgus posteņus, kuros dežurējošajiem policistiem un karabinieriem regulāri nākas atturēt migrantu grupas no mēģinājumiem izlauzties no Itālijas.

Gan iepriekšējās Itālijas valdības, gan arī M. Renci valdība daudzkārt sūdzējusies, ka valsts tikai ar saviem spēkiem nevar šo visas Eiropas problēmu atrisināt, un apgalvojusi, ka nesaņem pietiekamu palīdzību no pārējām ES dalībvalstīm un Briseles. Runa ir gan par finansēm (Itālijas ekonomikai, kas atrodas uz recesijas sliekšņa, iebraucēju uzturēšana ir pārāk dārga), gan par bēdīgi slaveno Eiropas Komisijas vadītāja Žana Kloda Junkera migrantu pārvietošanas plānu, kura realizēšana notiek gliemeža tempā. Lai gan oficiāli tas netiek deklarēts, jo šādas runas var uzskatīt par nepolitkorektām, Itālijā valda neapmierinātība arī ar to, ka ES misija Vidusjūrā nevis kavē nelegālo migrāciju, bet faktiski to veicina, jo Ziemeļāfrikas piekrastes starptautiskos ūdeņus sasniegušos migrantus pēc izglābšanas nogādā tieši Itālijas ostās, nevis viņu ceļojuma sākuma punktā. Itālija būtu ļoti priecīga, ja ES ar Ziemeļāfrikas valstīm izdotos noslēgt tādu pašu vienošanos kā ar Turciju, taču pašlaik vismaz attiecībā uz Lībiju, kas ir galvenā migrantu eksportētājvalsts, tas nav iespējams, jo tur nav stabilas valdības.

Merkele runās ar visiem

«Daudzi uzskatīja, ka pēc Brexit Eiropas Savienībai pienācis gals, taču tas tā nemaz nav,» sacījis M. Renci, savukārt A. Merkele norādījusi: «Mēs cienām Lielbritānijas lēmumu, taču gribam skaidri paziņot, ka pārējās 27 dalībvalstis iestājas par drošu un plaukstošu Eiropu.» Līderu tikšanās laikā peripetijas, kas saistītas ar Lielbritānijas gaidāmo izstāšanos no ES, noteikti ir apspriestas, taču nekāda informācija par to netiek sniegta. Tas arī ir saprotams, jo, pirms jaunā britu premjere Terēza Meja oficiāli paziņojusi par izstāšanos, uzsāktas sarunas un kļuvis skaidrs, uz kādiem noteikumiem briti vēlas izstāties, īsti ko komentēt nav. Turklāt jāatceras, ka ES šajās sarunās pārstāvēs nevis 27 valstu līderi, bet gan Eiropas Komisija.

AP atgādina, ka īsi pēc britu referenduma aizvien skaļākas kļuvušas runas par būtiskām strukturālām izmaiņām Eiropas Savienībā, taču izskanējušie ierosinājumi ir diametrāli pretēji - no mudinājumiem uz «vēl ciešāku savienību un integrāciju», ko atbalsta, piemēram, Francija, līdz aicinājumam sākt mazināt Briseles lomu un visām 27 valstīm dot vismaz tās pilnvaras, ko pirms Brexit referenduma jau bija izkarojusi Lielbritānija, - šāds risinājums šķistu pieņemamāks Višegradas grupas valstīm (Polijai, Čehijai, Ungārijai, Slovākijai). Kontinentālās Eiropas ietekmīgākās valsts Vācijas kanclere A. Merkele nav grandiozu pārmaiņu piekritēja un cer, ka situāciju iespējams uzlabot, saglabājot status quo un paaugstinot pieņemto lēmumu efektivitāti. Taču, ja nāksies izšķirties, Vācija, domājams, dos priekšroku divātrumu Eiropai, kas nozīmētu ES kodola (Vācijas, Francijas, Nīderlandes, Beļģijas, Luksemburgas, Austrijas) ciešāku integrāciju un pārējo valstu palikšanu perifērijā.

A. Merkeles preses sekretārs Štefans Zeiberts gan uzsvēris, ka kanclere nekādā gadījumā negrib, lai rastos iespaids par lēmumu pieņemšanu tikai Vācijā. «Viņa vēlas, lai diskusijas būtu pēc iespējas plašākas un tajās tiktu iesaistīti visi,» viņš sacījis. Pēc minisamita Itālijā A. Merkele jau devusies ceļā uz Igauniju, Čehiju un Poliju (Varšavā viņai paredzētas sarunas arī ar Ungārijas un Slovākijas līderiem), bet pēc tam Berlīnē ieradīsies vairāku ziemeļvalstu un Centrāleiropas valstu līderi.