ZZS partneri par VID vadītāja algu vēl stīvēsies

© F64

Pretēji finanšu ministres iepriekš paustajam Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nopietni apsver iespēju palielināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja algu. Šādi iecerēts piesaistīt labākos speciālistus. Savukārt Nacionālā apvienība un Vienotība nav pārliecinātas, ka atbilstoša pretendenta meklējumos algai ir noteicošā nozīme.

Laikā, kad par visnotaļ pieņemamu kandidāti uz VID ģenerāldirektora amatu tika uzskatīta Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova, finanšu ministre Dana ReiznieceOzola pauda viedokli - algas palielināšana VID vadītājam, nepalielinot to arī pārējiem dienesta vadītājiem, radītu nelabvēlīgu mikroklimatu.

Pēc tam, kad Vienotības iniciatīvas un sabiedriskā spiediena rezultātā I. Koļegova atsauca savu kandidatūru, ministre un ZZS kopumā mainījusi savas domas un ir gatava koalīcijas partneriem kā labāko risinājumu profesionāļu piesaistei ieteikt tieši algas palielināšanu.

«Pamatjautājums ir alga, lai šim amatam pieteiktos kvalificēti speciālisti,» pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kas VID pielīdzināja cilvēka asinsrites sistēmai, bet tādai valsts līdzekļus nevajadzētu taupīt.

Tiesa, D. ReiznieceOzola arī iepriekš paudusi viedokli, ka VID vadītāja veicamajiem pienākumiem piemērotāka būtu 5,8 tūkstoši eiro liela alga līdzšinējo 3,4 tūkstošu vietā. Taču I. Koļegovas virzīšanas laikā šī pozīcija tika koriģēta.

Lēmums par VID ģenerāldirektora algas palielināšanu būtu jāpieņem Saeimai, taču ZZS partneri koalīcijā nav pārliecināti, ka algas palielināšana ir vienīgais veids, kā ieinteresēt speciālistu piesaisti.

Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns uzskata, ka iespējamā algas palielināšana ir rūpīgi jāizvērtē, bet tas būs iespējams tikai pēc tam, kad ZZS koalīciju iepazīstinās ar savu redzējumu par konkursa atlases kritērijiem. Turklāt VID vadītāja algas palielināšana neesot atraujama no citu valsts iestāžu vadītāju atalgojuma palielināšanas. J. Dūklavs viņam gan atgādināja, ka diskusija šajā jautājumā jau aizsākta.

Arī Nacionālo apvienību pārstāvošais Jānis Dombrava nav pārliecināts, ka labākais veids, kā atrast VID vadītāja amatam atbilstošu speciālistu, būtu algas palielināšana. Tomēr viņš prognozēja, ka apvienība varētu tam piekrist, ja gūtu pārliecību, ka konkrētā pretendenta vadībā VID spētu tikt galā ar problēmām nodokļu iekasēšanas jomā. Piemēram, panākt, lai valsts iepirkumu realizējošie komersanti nemaksātu tā dēvētās aplokšņu algas.

Jau vēstīts, ka uz VID vadītāja amatu izsludinātais konkurss neatbilstošu kandidātu dēļ beidzās bez rezultāta. Tāpēc finanšu ministre nolēma šajā amatā rotācijas kārtībā iecelt I. Koļegovu. Ja Nacionālā apvienība pauda uzticību ministres izvēlei, tad Vienotība tai enerģiski pretojās, kā rezultātā I. Koļegova savu kandidatūru atsauca.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais