Politiķa uzvara ierēdņu konkursā liek apšaubīt tā objektivitāti
Konkursā uz Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieka amatu uzvarējis Vienotības, pirms tam partijas Jaunais laiks biedrs, politiķa Krišjāņa Kariņa līdzgaitnieks Jānis Patmalnieks, savukārt Valsts civildienesta likuma gars un burts paģērē politisko neitralitāti ierēdniecībā.
Kā ziņo EM Sabiedrisko attiecību nodaļa, šā gada 2. augustā ar J. Patmalnieka uzvaru noslēdzies konkurss uz EM valsts sekretāra vietnieka enerģētikas jautājumos vakanci. EM mājaslapā uzvarētāja izvēle cita starpā skaidrota šādi: «Konkursa komisija atzinīgi novērtēja J. Patmalnieka iepriekšējo darba pieredzi gan Latvijas valsts pārvaldes iestādēs, gan Eiropas Savienības institūcijās, īpaši iegūto pieredzi, strādājot starptautiskā vidē Eiropas Parlamentā ar ES un Latvijas enerģētikas politikas jautājumiem. Līdz šim J. Patmalnieks ir ieguvis pieredzi, strādājot gan Latvijas Republikas Saeimā par vecāko konsultantu, gan Eiropas Parlamentā vadot deputāta Briseles biroju, kur bija atbildīgs par darba organizāciju, budžeta plānošanu un pasākumiem ilgtermiņa mērķu realizācijai.»
No politiķa biogrāfijas un publiskiem avotiem redzams, ka gandrīz visu savu dzīvi viņš ieņēmis tikai politiskus amatus, bet partiju kasēs iemaksātās milzu biedra naudas (nejaukt ar ziedojumiem) par viņa politiskajām simpātijām runā pašas par sevi.
Tikai viņa pirmais amats nav politisks - darba gaitas 21 gada vecumā 2002. gada februārī J. Patmalnieks uzsācis kā jurists Rīgas Ziemeļu rajona izpilddirekcijā. Tajā laikā apgriezienus sāka uzņemt Einara Repšes partija Jaunais laiks. No Ziemeļu rajona izpilddirekcijas Juridiskā departamenta Jaunā laika stiprināšanā iesaistījās arī J. Patmalnieka priekšniece - departamenta direktore Kristīne Sičeva. Viņa kļuva par ekonomikas ministra, ASV latvieša, bēdīgi slavenās «Grinbergu» krimināllietas iniciatora Krišjāņa Kariņa padomnieci juridiskajos jautājumos. Visticamāk, tieši viņa sagatavoja dokumentu, pēc kura nevarēja identificēt, kurš no Ojāriem Grinbergiem tiek nozīmēts Ventspils brīvostas valdē, un, ļoti iespējams, tieši viņa deva padomu ministram nevis izpildīt Ministru kabineta rīkojumu un panākt īstā O. Grinberga iecelšanu Ventspils brīvostas valdē, bet gan vērsties ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā.
No 2004. gada aprīļa līdz 2005. gada aprīlim J. Patmalnieks strādājis Saeimas frakcijas Jaunais laiks konsultanta amatā, pēc tam kļuvis par parlamentāro sekretāru Jaunā laika pārstāvja vadītajā Īpašu uzdevumu elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā. Īsu brīdi - no 2006. gada janvāra līdz 2006. gada aprīlim - viņš strādājis par ekonomikas ministra K. Kariņa padomnieku un viņa palīgu Saeimā, kā arī par Jaunā laika Saeimas frakcijas konsultantu. No 2009. gada jūlija līdz 2014. gada jūlijam - par Eiroparlamenta deputāta K. Kariņa padomnieku.
No 2014. gada jūlija līdz 2016. gada februārim, kad J. Patmalnieks kļuva par ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (Vienotība) padomnieku, viņa oficiālajā biogrāfijā nekādas darbavietas vai kādas citas norādes, kā pelnīti iztikas līdzekļi, nav norādītas. Var izdarīt pieņēmumu, ka J. Patmalnieks pusotru gadu bijis bezdarbnieks, tomēr šādi tukšumi CV nepārprotami radīs nopietnus jautājumus, piemēram, tiem, kuriem būs jāizsniedz pretendentam pielaide valsts noslēpumam.
Par J. Patmalnieka politisko pārliecību liecina ne tikai viņa amati partiju Jaunais laiks un Vienotība spices vīru tuvumā, bet arī apbrīnojamais dāsnums pret abām partijām. Tas liek domāt, ka politiķim partijas kase reizēm bijusi svarīgāka pat par paša kabatu.
Tā 2014. gada pirmajā pusgadā biedra naudās partijas Vienotība kasē viņš iemaksājis gandrīz vai rekordsummu - 15 000 eiro. Zīmīgi, ka 2014. gada jūlijā J. Patmalnieks atstāja Eiroparlamenta deputāta K. Kariņa padomnieka amatu un, kā jau teikts iepriekš, spriežot pēc viņa paša iesniegtā CV, pusotru gadu nekur nestrādāja.
Var jau būt, ka Eiroparlamenta deputātiem maksā tik lielas algas, lai viņi varētu atļauties maksāt šādas biedra naudas, tomēr pēc ienesīgā amata Briselē zaudēšanas J. Patmalniekam droši vien lieti būtu noderējuši partijas kasē iemaksātie 15 000 eiro.
Arī 2010. un 2011. gadā viņš ir samaksājis milzīgas biedra naudas - katru gadu pa 5000 latu - partijai Jaunais laiks.
Valsts civildienesta likuma 1. pants prasa no ierēdņa politisko neitralitāti, bet likumā nav pateikts, kā šo politisko neitralitāti pārbaudīt un pierādīt. Līdz ar to arī nav zināms, kā politisko neitralitāti var pierādīt jebkādas partijas biedrs, kurš savu partiju acīm redzami mīlējis vairāk par savu kabatu.