Vienotības uzvara VID strīdā var rikošetēt

© F64

Vienotība, kura panākusi, ka neskaidrību dēļ ienākumu deklarācijā no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas amata atsakās Inga Koļegova, varētu būt ieguvusi sev vēlamajam pretēju efektu. Dienestam tik nepieciešamais vadītājs tagad netiks atrasts vēl vairākus mēnešus, un tajā koalīcijas partneri noteikti vainos Vienotību.

«Ir absolūti obligāti vajadzīgs konkurss ar pieaicinātām visām iespējamajām personāla atlases firmām. Es vairs nevēlos dzirdēt to stāstu, ka procesā nav caurspīdīguma un Vienotība neko nezina,» neslēpjot ironiju saka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Viņš uzsver, ka šāds ceļš ir ļoti laikietilpīgs un tam ir neskaidrs gala rezultāts, jo līdzšinējā prakse liecinot, ka jebkuru cilvēku var nomelnot un piespiest mainīt savu lēmumu, bet Vienotības uzvedība I. Koļegovas virzīšanas laikā neesot atstājusi citas alternatīvas.

Līdzīgi daudziem koalīcijas partiju pārstāvjiem arī A. Brigmanis uzskata, ka Vienotība ieguldījusi lielu enerģiju, lai publiskiem un aplinkus ceļiem panāktu, ka I. Koļegova no VID vadītājas amata atsakās. Politiķis uzskata, ka vēlētājs to redz un Vienotība cerētā reitinga kāpuma vietā saņems pretējo.

«Tā viņiem būs Pirra uzvara. Ja viņi domā, ka būs tīrākie un baltākie, iegūs sabiedrības atbalstu, tad tā nebūs. Domāju, ka sabiedrība nav tik dumja un naiva, lai neredzētu, kas piespēlējis visus tos materiālus par Koļegovu un viņas ģimeni,» prognozē A. Brigmanis.

Politologs Filips Rajevskis gan nav pārliecināts, ka Vienotība ar nelokāmo nostāju I. Koļegovas jautājumā un tās radītajām sekām varētu apdraudēt savas pozīcijas elektorāta acīs. Tiesa, ar vienu nosacījumu tas ir pat ļoti iespējams - ja ZZS turpmākajos mēnešos regulāri atgādinās, ka valsts budžeta pildīšanā noteicošo lomu spēlējošais VID bez vadības vairākus mēnešus strādā tieši Vienotības dēļ.

Ņemot vērā, ka attiecības koalīcijā neveiksmīgā mēģinājuma dēļ ir uzkarsušas līdz vēl nebijušai temperatūrai, šāda scenārija iespējamība ir pat ļoti reāla.

Tikmēr paši Vienotības līderi pauž gandarījumu, ka valdību vadošā ZZS samierinājusies ar konkursa nepieciešamību, jo, pēc viņu domām, tikai šāds process varot sniegt valstij vēlamos rezultātus. Tiesa, būtiski esot jāpiestrādā pie konkursa noteikumiem.

«Esam gandarīti, ka esam atgriezušies pie civilizētām metodēm - atklātiem konkursiem. Vien nepieciešams būtiski piestrādāt pie konkursa noteikumiem. Piemēram, pirmais konkurss būtu noslēdzies ar rezultātu, ja būtu piedāvāts pievilcīgāks atalgojums,» saka Vienotības valdes loceklis, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Jautāts par A. Brigmaņa un citu paustajiem pārmetumiem Vienotībai par ļaunprātīgu I. Koļegovas norakšanu, K. Šadurskis tos kategoriski noraidīja, atgādinādams, ka Vienotība, būdama uzticīga saviem principiem, vēlējusies vien caurskatāmu atlases procesu, ne ierēdņu apšaubāmu rotāciju.

Savukārt Vienotības valdes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns atklāj, ka ne tikai Vienotības rindās bijušas šaubas par I. Koļegovas atbilstību atbildīgajam amatam.

Kā jau pēdējā laikā ierasts, no malas šajos procesos nolūkojas Nacionālā apvienība. Tās valdes loceklis Imants Parādnieks gan paudis viedokli, ka jauna konkursa organizēšana nebūtu pareizākais veids.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais