Ojārs Ēriks Kalniņš: Tramps kā ASV prezidents ir ceļš uz haosu

Uz jautājumiem par to, vai viedokļa izteikšana par ASV prezidenta kandidātiem ir iejaukšanās ASV iekšējās lietās, par Ķīnas ārpolitiku, par perspektīvām uzlabot attiecības ar Krieviju un uz citiem Neatkarīgās jautājumiem atbild Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

- Ir sācies ASV prezidenta Baraka Obamas pēdējais pusgads prezidentā postenī. Kā jūs vērtējat Obamas sasniegto astoņu gadu laikā. Kas ir un kas nav izdevies?

- Kā es saprotu, Barakam Obamam ir veicies ekonomikā. ASV veidojas daudz jaunu darbavietu. Viņš atrisināja Detroitas problēmas, kura pēc krīzes autorūpniecībā draudēja pārvērsties par spoku pilsētu. Iekšējā situācija nav tik slikta, kā to pasniedz viņa pretinieki. Lielāka kritika tiek izteikta par Obamas ārpolitiku. Viņš ārpolitikā nav bijis konsekvents. Tuvajos Austrumos tika novilktas sarkanās līnijas, bet viņš no tām atkāpās. Manuprāt, viņam ir veicies iekšpolitikā, bet nav veicies ārpolitikā. Obamas popularitāte pieaug, un tagad viņa reitings ir augstāks nekā Ronaldam Reiganam, vienam no populārākajiem ASV prezidentiem, prezidentūru noslēdzot. Manuprāt, tagad tiek novērtēts, ka Obama ir mierīgs, nosvērts un inteliģents, ka nekādas sliktas lietas viņš nav pieļāvis. Protams, republikāņus neapmierina viņa liberālā politika, īpaši veselības aizsardzības jomā. Domāju, ka Obamas prezidentūra tiks novērtēta pozitīvi. Tomēr ir viena problēma. Ir pietiekami daudz cilvēku, kam ir radies personisks naids pret Obamu. Daļēji tas ir tāpēc, ka tās ir rasisma izpausmes, daļēji tas ir tāpēc, ka Obama ir intelektuālis. Ne tikai Amerikā, bet arī Anglijā tagad ir modē antiintelektuālisms, neticība ekspertiem, neticība valsts sistēmas darbiniekiem, pieredzējušiem politiķiem. Daudzi vēlas pārmaiņas un grib dzirdēt tiešas un emocionāls atbildes uz sarežģītiem jautājumiem. Taču Obama neatbildēja uz šādu pieprasījumu. Viņš nedeva vienkāršas atbildes. Viņš uz sarežģītiem jautājumiem sniedza inteliģentas un izsvērtas atbildes, nesolīja, ka viss ātri tiks atrisināts. Taču tagad Amerikā cilvēki vēlas dzirdēt vienkāršākas atbildes, ka viss tiks atrisināts un ļoti ātri. Donalds Tramps saka, to visu var paveikt ļoti ātri, bet tikai viņš. Tramps apgalvo, ka viņš visu paveiks. Mani pārsteidz, ka ir tik daudz cilvēku, kas viņam tic. Trampam nav nekādu pamatojumu viņa apgalvojumiem. Viņam nav programmas, nav nekādas pieredzes vadīt valsti, bet cilvēkiem patīk viņa brutalitāte un emocionālās atbildes.

- Kurš, jūsuprāt, ir labāks ASV prezidenta amata kandidāts pasaulei, Amerikai un Latvijai?

- Manuprāt, ja vērtējam abus kandidātus, tad Donalds Tramps kā prezidents būtu sliktākā izvēle Amerikai, sliktākā izvēle Latvijai un sliktākā izvēle pasaulei.

Vienkārši nav saprotams, ko no viņa sagaidīt. Viņam nav pieredzes, nav zināšanu, nav izglītības. Viņš atzinās, ka nelasa grāmatas, ka viņam vispār nevajag lasīt grāmatas, jo viņš tāpat visu zina. Viņš nav gatavs vadīt valsti. Manuprāt, ja viņš kļūs par ASV rezidentu, tad Ameriku gaida nemieri un haoss gan politikā, gan uz lielpilsētu ielām, un tas nenāks par labu Amerikai.

Tramps ir pateicis, ka viņš neuzticas NATO, ka viņš apšauba NATO organizāciju. Viņš ir devis mājienu, ka neuzskata par nepieciešamu aizstāvēt Baltijas valstis. Iespējams, viņš nesaprot NATO līguma piektā panta nozīmi, ka agresija pret vienu dalībvalsti ir agresija pret visām. Viņš ir pirmais ASV prezidenta amata kandidāts, kas ir apšaubījis ASV NATO politiku un Amerikas politiku pret Baltijas valstīm. Tas nav par labu Latvijai. Viņš var sabotēt visu, kas nāk par labu mūsu drošībai.

- ASV prezidents nav visspēcīgs. ASV prezidenta darbību ierobežo ļoti daudzas institūcijas. Par ASV valsts budžeta izdevumiem lems ASV Kongresa pārstāvju palāta. Prezidenta piedāvātās kandidatūras daudzos amatos ir jāapstiprina ASV Senātam. ASV prezidentam jāievēro likumi. ASV prezidents nav Turcijas sultāns. Mazākais sānsolis ārpus likuma rāmja var novest pie impīčmenta, un tāda pieredze ASV ir bijusi.

- Es domāju, ka, Trampu ievēlot, pie tādām sekām arī nonāks. Jā! ASV prezidents nenosaka visu. Ir Valsts departaments, ir Aizsardzības ministrija, ir Kongress, ir drošības iestādes. Bet Tramps ir cilvēks, kas runā kā diktators. «Es visu izdarīšu!». Viņš neievēro likumus, ja viņam tie nešķiet svarīgi. Tendence ir ignorēt, un tas nozīmē, ka var prognozēt milzīgas iekšējas cīņas. Ja viņš mēģinās virzīt jautājumus pret lielām interesēm, tad būs milzīgi iekšēji strīdi. Līdz šim ASV par drošības jautājumiem bija vienotība starp abām lielākajām partijām. Tramps kā prezidents ir ceļš uz haosu gan politikā, gan sabiedrībā, jo pretestība var būt milzīga. Hilarija Klintone par viņu izteicās - vai var uzticēties cilvēkam, kas nakts vidū apvainojas par tvītiem un pieņem lēmumus bez domāšanas?

Hilarija Klintone ir prognozējama kandidāte. Viņai ir ļoti liela pieredze. Viņa var nepatikt, bet pat viņas pretinieki atzīst, ka viņa turpinās Obamas politiku. Viņai ir augsta sagatavotība starptautiskajos jautājumos. Manuprāt, 100% Eiropas līmeņa politiķu cer, ka Hilarija Klintone kļūs par prezidenti. Hilarija Klintone saprot Eiropu, saprot drošības jautājumu nozīmi, un viņa ir prognozējama. Visi ir šausmās, kas var notikt, ja Tramps iekļūs Baltajā namā.

- Visi bija šausmās par Borisu Džonsonu, kad viņš tika nozīmēts par Lielbritānijas ārlietu ministru. Taču Boriss Džonsons savā pirmajā vizītē uz Franciju ievadrunu norunāja franciski, un Francijā ļaudis ir sajūsmā.

- Borisa Džonsona pilnvaras ir pamatīgi samazinātas, jo par ārlietām Mejas valdībā atbild trīs ministri. Ir dzirdētas teorijas, ka šis amats viņam ir iedots, lai Boriss Džonsons sakompromitētu sevi, un tad varētu ātri no viņa tikt vaļā.

Tramps nevar īstenot to, ko viņš sola. Ja viņš mēģinās to darīt, tad viņš radīs problēmas, it īpaši sev.

Visbīstamākie ir viņa izteikumi par ārpolitiku. Viņš nezināja, ka Krievijas karaspēks jau ir Ukrainā. Pēc tam viņš mēģināja skaidroties un taisnoties, bet ir saprotams, ka viņš nav sekojis šim jautājumam. Valstu līderiem vajadzētu būt inteliģentiem un izglītotiem cilvēkiem, kuri pieņem lēmumus, uzklausot citus un veicot plašas konsultācijas. Kā mēs zinām, Tramps pat savos padomniekos īpaši neieklausās. Turklāt Trampa padomnieki nav piedalījušies ASV ārpolitikas izveidē. Cik mēs zinām, viņa padomnieki strādāja ar Krieviju vai ar bijušo Ukrainas prezidentu Janukoviču. Tā ir viela gan pārdomām, gan satraukumam.

- Izvēli, kas būs ASV prezidents, izdarīs ASV vēlētāji. Vai ir labi iejaukties ASV iekšējās lietās?

- Mēs neiejaucamies. Mēs runājam par principiem. Ja kāds ASV prezidenta amata kandidāts apšauba NATO, tad mums ir jāaizstāv NATO. Mums nav jāsaka, kā balsot. Es esmu politiķis, es neesmu ārlietu ministrs. Es varu brīvi runāt, varu kritizēt citus politiķus. Man nevajadzētu teikt, par ko balsot, bet es drīkstu teikt, ko domāju. Es drīkstu paust savu viedokli. Es drīkstu izteikt savu prognozi, kā viens vai otrs lēmums ietekmēs Latviju un ne tikai Latviju, bet arī vispārējo kārtību.

- Ja par ASV prezidentu tomēr ievēlēs personu, kuru Latvijas politiķi smagi kritizēja, vai tas neradīs mums problēmas pēc tam? Varbūt Latvijas politikai bija jābūt izsvērtākai - Valsts prezidentam vajadzēja pēc izvirzīšanas apsveikt Donaldu Trampu, bet Ministru prezidentam bija jāapsveic Hilarija Klintone.

- Man nav atbildes. Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un ārlietu ministram ir sava nostāja. Cik es zinu, viņi ir izteikušies daudz neitrālāk nekā es. Mums ir jārunā par jautājumiem, kas skar mūs. NATO un attiecības ar Krieviju ir svarīgi jautājumi, jo tie skar mūsu drošību.

Politiķiem parasti nav problēmu sadarboties ar tiem, kurus viņi pirms tam kritizēja. Mēs priekšvēlēšanu laikā smagi kritizējām cits citu, bet tad mums kopā bija jāveido valdošā koalīcija. Tad neatkarīgi no tā, kurš un ko par tevi ir teicis, ir kopīgi jāstrādā. Pieeja ir praktiska un pragmatiska. Es neuztraucos par to, ka esmu aktīvi kritizējis Trampa politiku. Galu galā, Eiropas viedoklis neietekmēs Amerikas vēlētāju balsojumu, tāpat kā Eiropas viedoklis neietekmēja britu referenduma rezultātus. Amerikas vēlētājiem ir svarīgi pavisam citi jautājumi.

Tomēr Trampa uzvarai es neticu. Ja visas sociālās, etniskās un minoritāšu grupas, kas tradicionāli balso par demokrātiem, nobalsos par Hilariju Klintoni, tad viņai vajadzētu uzvarēt.

Lielpilsētu iedzīvotāji ir liberālāki un noskaņoti atbalstīt demokrātus. Demokrātus vairāk atbalsta minoritātes, afroamerikāņi, migranti, spāņu izcelsmes ļaudis. Es būtu pārsteigts, ja starp spāņu izcelsmes amerikāņiem pat 10% nobalsotu par Trampu, jo viņš tieši par šo etnisko grupu ir daudzas reizes ļoti nejauki izteicies.

Par vēlētājām man nav skaidras atbildes. Sievietes varētu nobalsot par Hilariju Klintoni kaut vai tāpēc, ka pirmo reizi par ASV prezidenta amata kandidātu ir kļuvusi sieviete. Ietekmīgas Republikāņu partijas sievietes jau paziņoja, ka atbalstīs Hilariju Klintoni. Ja visi, kas pārstāv demokrātu vēlētāju bāzi, nobalso par Klintoni, tad viņai vajadzētu uzvarēt.

- Gadi rit, bet pret Krieviju ieviestajām sankcijām nav rezultātu. Kad ir cerības normalizēt attiecības ar Krieviju?

- Līdz gada beigām mēs redzēsim, vai Krievija ir gatava pieņemt saprātīgu lēmumu par konfliktu Austrumukrainā. Krimas jautājums būtu risināms ilgākā laika posmā. Es uzskatu, ka mēs nedrīkstam atzīt Krimas aneksiju, tāpat kā Rietumu pasaule neatzina Baltijas valstu aneksiju. Mums bija jāgaida 50 gadi.

- Neatzīstam Krimas aneksiju, bet jautājuma risinājumu iesaldējam?

- Jā. Taču tikai jautājumu par Krimu. Tas neattiecas uz konfliktu Austrumukrainā. Tur notiek karš. Cilvēki vai ik dienas iet bojā. Ir pazīmes, ka Putins meklē risinājumu. Putins vēlas mieru ar Eiropu, bet viņam ir jāatrod veids, kā atkāpties no Donbasa, lai novērstu kritiku Krievijā, ka viņš ir piekāpies.

Manuprāt, Varšavas samitā bija parādīta pareiza nostāja. NATO atturēšanas politika ir svarīga, un tikai stingra NATO nostāja var panākt Krievijas politikas maiņu. Mēs Varšavas samitā Krieviju neprovocējām. Mēs parādījām, ka par mēģinājumiem mūs aiztikt būs jāmaksā ļoti augsta cena. Ir jāsaprot, ka NATO bataljoni, kas pie mums ienāks, būs tikai uz laiku. Šie bataljoni dosies prom, tiklīdz pēc tiem nebūs vajadzības.

- Novembrī Latvija uzņems Ķīnas un Austrumeiropas valdību vadītājus. Pie mums notiks 16+1 samits. Cik liela nozīme būs šim notikumam?

- Jūlija beigās es biju vizītē Ķīnā. Šī bija pirmā reize, kad Ķīna piekrita uzņemt NATO parlamentāro asambleju delegāciju. Delegācijā bija 22 parlamentārieši no Vācijas, Turcijas, Itālijas, Portugāles, Albānijas un Latvijas. Tikāmies ar Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, ar Ķīnas Komunistiskās partijas ārlietu nodaļas darbiniekiem, ar universitāšu un pētniecības iestāžu ekspertiem. Mēs diskutējām gan par Dienvidķīnas jūru, gan par Ķīnas un Krievijas, Ķīnas un Eiropas, Ķīnas un Amerikas attiecībām. Kādi ir mani galvenie secinājumi? Šobrīd Ķīnas pirmā un galvenā prioritāte ir iekšējā drošība. Ārpolitika tiek veidota, lai nodrošinātu iekšējo drošību. Ķīnā visai skeptiski vērtē Amerikas ārpolitiku. Ķīnieši ļoti pragmatiski uzskata, ka viņi var sadarboties ar Krieviju. Ķīnieši formāli paziņo, ka aizstāv teritoriālo integritāti, bet viņi Krieviju nekritizē. Viņi uzskata, ka Putins ir stingrs un prognozējams līderis. Ķīnieši uzskata, ka viņi, salīdzinot ar Rietumiem, ir reālāki politiķi, un viņi saprot pareizo lietu kartību. Ķīnā dzīvo 1,3 miljardi iedzīvotāju, un līdz ar to viņiem vissvarīgākais ir novērst iekšējo nemieru risku. Viņu interpretācijā cilvēktiesības nedrīkst būt pārākas par sabiedrības interesēm. Viens indivīds var ciest, ja tas ir sabiedrības interesēs. Tas ir pretēji Rietumu filozofijas skolām, kas uzsver, ka indivīda tiesības ir pirmajā vietā, bet sabiedrības interesēs ir to atbalstīt.

Ķīnas galvenā prioritāte ir izvairīties no konfliktiem un turpināt valsts attīstību. Kā viņi apgalvo, viņiem neesot intereses paplašināt teritoriju. Viņi uzskata, ka Dienvidķīnas jūra ir viņu vēsturiskā teritorija un šajā vietā viņi neko nepaplašina, bet aizstāv savas vēsturiskās tiesības.

- Manuprāt, 16+1 samits ir viena no formām, kā uzlabot Ķīnas starptautisko svaru.

- Ķīniešu interpretācijā 16+1 formāts ir daļa no ilgtermiņa projekta, kurā visas detaļas vēl nav izstrādātas. Interese ir palīdzēt ar investīcijām infrastruktūrā un nostiprināt Ķīnas ekonomiskās saites ar Austrumeiropas valstīm.

16+1 formāts ir daļa no kopējā lielā Jaunā zīda ceļa projekta. Eiropieši no lielajām ES valstīm par Jaunā zīda ceļa projektu vispār neko nezina, bet parlamentu deputāti no Austrumeiropas par to bija informēti. Jautājums, uz kuru es meklēju atbildi, vai Ķīnas un Austrumeiropas valstu kopējos projektos ir plānots iesaistīt arī vietējos darbiniekus vai arī visi inženieri, plānotāji, celtnieki utt. būs no Ķīnas. Viņi teic, ka vēlas izmantot vietējo darbaspēku, bet pagaidām tas ir vēlmju līmeni.

Ķīnieši ļoti kritizēja Obamas laika ASV ārpolitiku. Viņi uzskata ka Hilarija Klintone turpinās tādu pašu politiku. Oficiāli tas netika komentēts, bet neoficiāli viņi teica, ka Tramps Ķīnas interesēm būtu labāks nekā Klintone. Kā es to sapratu, viņi uzskata, ka Trampa vadībā Amerika būs vājāka nekā pašlaik.

- Jūnijā par Vienotības partijas priekšsēdētāju kļuva Andris Piebalgs. Vai esat sajutis pārmaiņas?

- Piebalga ievēlēšana bija laba izvēle. Esmu optimists. Piebalgs ir ienācis, un tas ir stabilizējis partiju. Es ceru, ka pats zemākais punkts ir pārvarēts un tagad partija atveseļojas.