Koalīcijā mānīgs klusums pirms vētras

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Koalīcija ir stabila. Vismaz pagaidām. Tā pēc tikšanās apliecināja premjerministrs Māris Kučinskis un Vienotības priekšsēdētājs Andris Piebalgs.

Abas puses vienojušās, ka nepārdomātie premjera izteicieni par Vienotības pārstāvju ieinteresētību nesakārtotā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nav pietiekams iemesls, lai šūpotu valdības laivu. Taču tā bez nopietniem pārbaudījumiem nepaliks - budžeta gatavošanas procesā koalīcijas partiju intereses sadursies ne vienu vien reizi.

Tikšanās laikā, kurā valdības vadītājs un Vienotības ministri apsprieda nākamā gada budžeta prioritāros izdevumus, abas puses vienojušās, ka kara cirvis ir norokams un esošajai koalīcijai jāstrādā līdz pat nākamajām Saeimas vēlēšanām.

«Šodien es vairs neesmu emocionāls un valdība ir stabila. Jautājumus risināsim bez emocijām,» pēc tikšanās teica premjers, un tam piekrita arī Vienotības vadītājs.

Nesaskaņas starp premjeru un Vienotību otrdienas valdības sēdē izraisīja Vienotības ministru pēkšņais pieprasījums atlikt Ingas Koļegovas apstiprināšanu Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas amatā. Turklāt premjers bija informēts, ka VID uz robežas aizturējis I. Koļegovas brāļa automašīnu.

Šī informācija komplektā ar Vienotības iespītēšanos pret I. Koļegovu premjerministrā detonēja dusmas, kuras materializējās kā pārmetumi Vienotībai, ka tā noorganizējusi I. Koļegovas brāļa īpašuma aizturēšanu, lai šādi ietekmētu kandidāti un piespiestu viņu no atbildīgā amata atteikties.

Tikai dažas stundas pēc šiem paziņojumiem, kas pamudināja Vienotību publiski aicināt premjeru paskaidrot savus izteicienus, kļuva skaidrs, ka nekāda automašīna nav aizturēta, bet VID plānveida pārbaudes gaitā pastiprināti pārbaudījis ar I. Koļegovas brāli saistītai firmai adresētu sūtījumu lidostā Rīga.

Visām koalīciju veidojošajām partijām ir savas intereses un prioritātes, kuru realizēšanai nepieciešami valstij neesoši līdzekļi. Ir zināms, ka 2017. gada budžetā papildus būs pieejami 70 miljoni eiro, bet partiju vēlmes šo summu pārsniedz desmitkārt.

Vienotībai būs nepieciešami līdzekļi austrumu robežas stiprināšanā, bet, ņemot vērā austrumu kaimiņa aktivitātes un potenciālos nekontrolējamas bēgļu plūsmas draudus, neviens nevēlēsies riskēt ar centriski labējā elektorāta simpātijām un apšaubīt robežas stiprināšanas nepieciešamību. Šim mērķim būšot nepieciešami aptuveni 10 miljoni eiro.

Pacīnīties Vienotībai vajadzēs par vairākus miljonus vērto ieceri par 37 eiro palielināt minimālo algu. Premjerministrs un Finanšu ministrija iecerei konceptuāli neiebilst, taču nekādi nevēlas pieļaut tik lielu minimālās algas lieluma lēcienu. Pēc tikšanās ar M. Kučinski A. Piebalgs paziņoja, ka sarunās par nākamā gada budžetu Vienotības piekāpšanās iespējama tikai smagu diskusiju rezultātā. «Katrs samazinājums no tā, ko mēs gribētu, būs ārkārtīgi sāpīgs, un kaut kāda piekāpšanās ir iespējama tikai ļoti smagās diskusijās,» saka A. Piebalgs.

Stabilitāti valdībā nevairos arī Nacionālās apvienības vēlme demogrāfijas veicināšanas programmām papildus pieprasīt apmēram 20 miljonus eiro. Ir skaidrs, ka apvienībai šajā iecerē ir spēcīgs sabiedrotais - Zaļo un zemnieku savienība, kas pie premjera un finanšu ministra amatiem nokļuva, lielā mērā pateicoties tieši nacionāļiem. Taču šis apstāklis publisko retoriku tikai saasinās.



Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais