Tuvāko divu mēnešu laikā Itālijas valdībai un prezidentam jāpieņem lēmums par datumu, kad rīkojams premjera Mateo Renci ierosinātais referendums par konstitucionālo reformu, – tā paredz ievērojami samazināt parlamenta augšpalātas un reģionālo varasiestāžu pilnvaras, palielinot valdības pilnvaras
Tomēr izskatās, ka premjers, kurš solījies neveiksmīga referenduma iznākuma gadījumā atkāpties, spēlējas ar uguni un atkārto sava britu kolēģa Deivida Kamerona pieļauto kļūdu, jo daļa itāliešu, balsojot pret reformu, vēlas paust negatīvo attieksmi pret premjeru, valdošo eliti, valsts ekonomisko lejupslīdi, banku problēmām un citām nebūšanām, kurām nav saistības ar referenduma jautājumu.
Reformas galvenais mērķis ir nodrošināt politisko stabilitāti valstī, kur kopš 1946. gada nomainījušās 63 valdības un 27 premjerministri, raksta DPA. Kreisi centrisko Demokrātisko partiju pārstāvošais M. Renci, kurš premjera amatā ir kopš 2014. gada februāra, uzskata, ka stabilitāte vislabāk panākama, paplašinot valdības pilnvaras. Viņa vadībā sagatavotā reforma paredz lielāku centralizāciju, atņemot reģionālajām varasiestādēm (pavisam Itālijā ir 20 reģionu) tiesības pieņemt lēmumus par svarīgiem enerģētikas, transporta, vides aizsardzības un stratēģiskās infrastruktūras jautājumiem. Daļa šo pilnvaru pāries valdībai, bet pārējās Senātam, ko gaida lielākās pārmaiņas. Pirmkārt, no 305 līdz 100 deputātiem tiks samazināts senatoru skaits, otrkārt, viņus vairs neievēlēs tiešās vēlēšanās, bet iecels (piecus senatorus būs iespēja iecelt prezidentam, pārējos deleģēs reģionālās varasiestādes), un, treškārt, kas pats svarīgākais, - Senātam vairs nebūs iespēju bloķēt parlamenta apakšpalātas pieņemtos likumus (arī budžeta likumu) un izteikt neuzticību valdībai.
Aprīlī notikušajā balsojumā parlamentā reforma tika atbalstīta, taču nesaņēma nepieciešamo konstitucionālo vairākumu, atgādina Reuters. Tādēļ tika rīkota parakstu vākšanas kampaņa, bet pēc tam 500 000 parakstu pārbaudīja valsts Augstākā tiesa, kas šonedēļ paziņoja savu verdiktu, - referendumu drīkst rīkot. Valdības uzdevums tagad ir rekomendēt referenduma datumu prezidentam Serdžo Matarellam, kurš oficiāli izsludinās tautas balsojumu. Spriežot pēc visa, tas varētu notikt 20. vai 27. novembrī - pēc tam, kad parlaments jau būs apstiprinājis nākamā gada budžetu, kurā valdība, lai panāktu atbalstu referendumā, varētu iekļaut dažas dāvanas nodokļu maksātājiem. «Itāliju gaida nikna politiskā spēle, jo socioloģiskās aptaujas liecina, ka daudzi no 50 miljoniem balsstiesīgo vēl nav izlēmuši, kā rīkoties, bet kampaņa pret reformām tikai tagad uzņem apgriezienus,» raksta Reuters.
Lai gan M. Renci nebeidz atkārtot, ka referendums ir par konstitucionālo reformu, nevis uzticību viņa valdībai, tieši šādā gultnē diskusiju varētu pavērst opozīcija - gan labējā Forza Italia, gan Ziemeļu līga, gan eiroskeptiskā Piecu zvaigžņu kustība. DPA aptaujātie politologi norāda, ka premjers, šķiet, pieļāvis būtisku kļūdu, liekot uz spēles visu savu politisko karjeru un paziņojot, ka negatīva referenduma iznākuma gadījumā ir gatavs atkāpties. Tagad vienotā frontē viņam uzbrūk visa opozīcija, kurai, godīgi sakot, daudz konstruktīvu iebilžu pret pašu reformu nav, ja neņem vērā to, ka tā izjauks pēc Otrā pasaules kara pieņemtajā konstitūcijā noteikto līdzsvara principu, kam bija jānodrošina, lai Itālijā vairs pie varas nenāktu tāds autoritārs līderis kā Benito Musolīni.
Opozīcija tagad atkārto, ka premjers savās rokas vēlas koncentrēt par daudz varas, turklāt, kā norāda AP, tas notiek laikā, kad liela daļa Itālijas sabiedrības jau tāpat ir neapmierināta ar valdības darbu, lēno ekonomisko izaugsmi un korupcijas skandāliem. To apliecināja vasaras sākumā notikušās vietējās vēlēšanas, kurās Demokrātiskā partija cieta virkni nepatīkamu zaudējumu un par Romas un Turīnas mēriem tika ievēlētas Piecu zvaigžņu kustības kandidātes. The Guardian atgādina, ka visu vasaru Itālijas laikrakstos dominē vēstis par vairāku banku nopietnajām problēmām, un bažas, ka Eiropas Savienības trešo lielāko ekonomiku var skart plaša mēroga banku krīze, vēl nav kliedētas. Nedrīkst aizmirst arī par migrantu krīzi un to, ka daļa itāliešu ir pārliecināti - valdība (un tas attiecas arī uz iepriekšējām valdībām) nav izmantojusi visas iespējas, lai šo problēmu risinātu visas Eiropas Savienības mērogā, nevis uzkrautu tikai uz itāliešu pleciem. «Premjers ir nopietni pārrēķinājies, uzskatot, ka Itālijas vēlētāji alkst pārmaiņas un viņu prioritāte ir tieši konstitucionālā reforma. Ir skaidrs, ka vairākumam itāliešu prioritāte ir ekonomiskās izaugsmes atjaunošana,» sarunā ar The Guardian norādījis domnīcas Open Europe politologs Vinčenco Skarpeta.