Vienotības centieni pēc lielākām algām apdraudēti
Vienotība gan negrasās padoties, taču viss liecina par to, ka viņu iecere līdz 2018. gadam minimālās algas palielināt līdz 450 eiro cietīs neveiksmi. Nule kā sāktajās sarunās par nākamā gada budžetu pret šiem plāniem kategoriski izteikušies gan koalīcijas, gan sociālie partneri.
Ieceri līdz valsts simtgadei būtiski palielināt minimālās algas Vienotība, kas pašas radītajā valdības krišanā zaudēja arī finanšu ministra amatu, nostiprinājusi savā simtgades plānā.
Partijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns atgādina, ka Latvijā viena no lielākajām problēmām ir iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība, bet minimālās algas palielināšana to kaut nedaudz varētu līdzsvarot.
«Mēs varētu runāt par divu ātrumu Latviju. Rīgā vidējie ienākumi pārsniedz vidējos Eiropas Savienības rādītājus, un atšķirība no reģioniem ir milzīga,» saka politiķis un piebilst, ka nevienlīdzības mazināšana iet roku rokā ar valsts drošības stiprināšanu.
Tādēļ, lai realizētu ieceri līdz valsts simtgadei, nākamajā gadā minimālajai algai līdzšinējo 370 eiro vietā būtu jābūt 410 eiro - jāpalielina par 40 eiro.
Šim plānam jau iebildusi Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) pārstāvošā finanšu ministre Dana ReiznieceOzola, kura neatbalsta tik strauju minimālās algas palielināšanu.
«Būtisku minimālās algas celšanu neatbalstu, jo jau patlaban produktivitāte aug lēnāk nekā atalgojums. Kad tiek celta minimālā alga, redzam, ka uzreiz pieaug nepilnu laiku strādājošo skaits, īpaši lauku reģionos. Uzņēmēji nespēj samaksāt šo algas pieaugumu un kļūst radoši - vai nu daļu algas izmaksā aploksnēs, vai arī darbiniekus noformē uz nepilnu darba laiku,» saka finanšu ministre. Saskaņā ar Finanšu ministrijas redzējumu minimālā alga nākamgad var tikt palielināta tikai par desmit eiro.
Arī ministres partijas biedrs Ingmārs Līdaka uzskata, ka pārāk strauja minimālās algas palielināšana rada vairāk risku nekā ieguvumu. Turklāt, palielinot minimālo algu, var rasties situācija, kad, piemēram, medicīnā strādājošais sanitārs pēkšņi saņems tikpat cik augstāk kvalificētās medicīnas māsiņas. Nedrīkstot arī aizmirst, ka medicīnas personāla algas tiek maksātas no budžeta, bet to palielināšana laikā, kad naudas jau tā visam nepietiek, uzliks budžetam papildu nastu.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) asi iestājas pret Vienotības un tās pārziņā esošās Labklājības ministrijas ieceri. Organizācija ir pārliecināta, ka pareizais risinājums nevienlīdzības mazināšanai būtu ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamā minimuma palielināšana.
«Par optimālu minimālās algas līmeni tiek uzskatīta alga aptuveni 40% no vidējās algas. Pārsniedzot šo līmeni, tiek apgrūtināta uzņēmējdarbība. Otra problēma - minimālo algu parasti piemēro viszemākās kvalifikācijas, zemākās atbildības un zemākās darba intensitātes līmenī nodarbinātajiem,» saka LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Viņa norāda, ka, ceļot minimālo algu, ir nepieciešams palielināt visu atalgojuma kaskādi, pretējā gadījumā pastāv risks, ka samazināsies motivācija darbiniekiem celt kvalifikāciju, uzņemties lielāku atbildību un iesaistīties augstākas intensitātes darbā.
Pēc jaunākajiem statistikas datiem, 2016. gada martā vidējā alga Latvijā bija 854 eiro. Tātad minimālā alga ir 43,3% no tās un nav zemāka par optimālo līmeni, skaidro L. Meņģelsone un piebilst, ka, raugoties no sabalansētas ekonomikas skatpunkta, minimālās algas paaugstināšana kļūs aktuāla tad, kad vidējā alga sasniegs 925 eiro.