Muļļāšanās ap jauno VID vadītāju nebeidzas
Kaut arī Valsts ieņēmumu dienestā – citējot finanšu ministri Danu Reiznieci Ozolu – «darbi dzen darbus», tam bez vadītāja būs jāstrādā vēl vismaz divas nedēļas.
Kavēšanās saistīta ar to, ka valdošās koalīcijas partneri gaida oficiālu kandidatūras izvirzīšanu, pirms uzsākt ar to pārrunas. Vienīgā kandidāte, kaut arī neoficiāla, atbildīgajam amatam joprojām ir Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova.
Līdz šim jaunā VID vadītāja izraudzīšanās kavējās, jo atvaļinājumā bija finanšu ministre. Viņa no atpūtas atgriezusies, taču atvaļinājumā līdz nākamās nedēļas otrdienai ir premjerministrs Māris Kučinskis. D. Reizniece Ozola skaidro, ka šodien viņa tiksies ar I. Koļegovu, lai pārliecinātos, ka viņas apņemšanās vadīt VID nav izplēnējusi, bet pēc tam nepieciešama atkārtota tikšanās ar premjeru. Viņš gan jau pirms nedēļas paudis savu atbalstu I. Koļegovas kandidatūrai.
Arī Zaļo un zemnieku savienības koalīcijas partneri - Vienotība un Nacionālā apvienība - nesteidzas ar atbalsta solīšanu I. Koļegovai. Finanšu ministre gan ir aicinājusi, lai partneri vēl pirms oficiālās izvirzīšanas tiktos ar I. Koļegovu, taču ierosinājums noraidīts, jo partneri nevēlas tērēt laiku, apspriežoties ar personu, kuru, iespējam, nemaz neizvirzīs. Tāpēc visu nedēļu šajā jautājumā nekādas virzības nebūs, bet nākamā nedēļa tiks veltīta tam, lai ZZS partneri varētu iztaujāt I. Koļegovu.
«Ir svarīgi iecelt VID vadītāju, jo darbi dzen darbus, bet svarīgi ir arī tas, lai partneri pirms balsojuma Ministru kabinetā justos komfortabli,» nesteidzīgo VID vadītāja izraudzīšanās procedūru pamato ministre.
Finanšu ministre D. Reizniece Ozola pirmdienas koalīcijas padomes sēdē partneriem arī izskaidroja, kāpēc I. Koļegova uzrunāta, neorganizējot konkursu. Proti, pēc tam, kad pirmais konkurss beidzās bez rezultātiem, bijuši vien divi varianti, kā virzīties uz priekšu. Mainīt konkursa noteikumus vai, ieklausoties viedoklī, ka VID vadītājam nepieciešama ievērojami lielāka alga, kas piesaistītu augsti kvalificētus vadītājus, būtiski palielināt VID vadītāja atalgojumu.
Ministre pauda viedokli, ka mainīt konkursa nolikumu nebūtu lietderīgi, jo jau iepriekšējā konkursa noteikumi bijuši pietiekami plaši. Savukārt VID vadītāja atalgojuma palielināšana radītu pārāk lielu starpību ar pārējo dienesta darbinieku algām. D. Reizniece Ozola uzskata, ka šāda situācija neveicinātu VID darbinieku motivāciju strādāt pēc labākās sirdsapziņas, bet līdzekļu, lai palielinātu algas visiem dienesta darbiniekiem, valstij neesot. Turklāt šādā gadījumā arī citu dienestu, piemēram, Valsts policijas, darbinieki paģērētu, lai algas palielina arī viņiem.
Jau vēstīts, ka iepriekšējā VID vadītāja Ināra Pētersone atlūgumu iesniedza maija beigās. Savukārt iepriekš izsludinātais konkurss beidzās bez rezultāta. Neviens no konkursa otrajā kārtā izraudzītajiem četriem pretendentiem neesot bijis piemērots, lai virzītu konkursa trešajai kārtai.