Saeimā atteikties no neizlēmības nevēlas

© F64

Sabiedrības iniciatīva, ar kuru tās atbalstītāji vēlas panākt, lai Saeimas deputātiem nebūtu iespējas balsojumos atturēties, nepilnu sešu mēnešu laikā savākusi 7059 no desmit tūkstošiem nepieciešamo parakstu.

Uz kopējā fona šī iniciatīva ir populāra un, visticamāk, vēl šogad nonāks Saeimā, taču tur to gaida neveiksme - politiķu vairākums iniciatīvu neatbalsta.

Iniciatīvas autori pieteikumā norāda: «Saeimas deputāti tiek ievēlēti, lai pieņemtu lēmumus, nevis izvairītos no tiem. Patlaban Saeimas kārtības rullis ļauj deputātiem ne tikai balsot par vai pret lēmumiem, bet arī atturēties. Šāda iespēja ir nepareiza un maldinoša, tāpēc ierosinām to likvidēt [..] Atturēties no lemšanas nozīmē būtībā atzīt, ka deputāts ar uzdevumiem netiek galā.»

Idejas virzītāji atgādina, ka atturējušos deputātu balsis tiek pieskaitītas tām balsīm, kas balsojušas pret, tādējādi maldinot vēlētājus. Piemēram, teorētiski ir iespējama situācija, kad balsojumā, kurā piedalās visi 100 deputāti, 50 nobalso par, bet lēmums tiek noraidīts, jo pārējie 50 ir atturējušies.

Arī prakse liecina, ka deputāti izmanto atturēšanos pat valstiski izšķiroši svarīgos balsojumus. Piemēram, 2011. gadā prezidents Valdis Zatlers ierosināja Saeimas atlaišanu tāpēc, ka deputāti neatbalstīja kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā. Toreiz kratīšanu atbalstīja 35 deputāti, bet pret to balsoja vien septiņi. Jautājumu izšķīra 37 deputāti, kas atturējās.

«Ja deputātiem būtu liegts balsot atturas, mazinātos viņu iespējas slēpt savu viedokli vai maldināt vēlētājus, radot iespaidu, ka viņi ir atturējušies, kad faktiski viņi ir balsojuši pret. Tas palielinātu deputātu atbildību par savu darbu vēlētāju priekšā,» uzskata iniciatīvas autori.

Taču vairākums Saeimā pārstāvēto politisko spēku tā nedomā. Saeimas lielākās frakcijas - Saskaņas - priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs ir pārliecināts, ka atturēšanās iespēja ir jāsaglabā, lai kādas iniciatīvas virzītājiem būtu iespēja saņemt no deputātiem signālu, ka, piestrādājot pie tās, atturējušos deputātu vēl var pārliecināt par idejas nepieciešamību.

Līdzīgi domā arī Vienotības frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kura uzskata, ka atturēšanās iespējas saglabāšana būtu viens no demokrātijas apliecinājumiem. Tiesa, viņa pieļauj, ka «atturas» balsis varētu nepieskaitīt iniciatīvu neatbalstošo skaitam, taču, lai pieņemtu šādu lēmumu, esot nepieciešama dziļāka diskusija. Vienlaikus Vienotība atgādina, ka tās frakcija ir starp tām Saeimā pārstāvētajām partijām, kas 12. Saeimas balsojumos atturējušās vismazāk reižu.

«Uzskatām, ka balsojumos jāsaglabā līdzšinējā izvēles brīvība, taču vienlaikus deputātiem būtu jācenšas atturēšanās iespēju izmantot pēc iespējas reti un tikai tajos gadījumos, kad tā ir patiešām nepieciešama, būtiskākajos jautājumos paužot nepārprotamu nostāju par vai pret. Atturēšanās iespējas atcelšana pati par sevi nekādi negarantē Saeimas darba kvalitātes uzlabošanos,» uzskata Nacionālā apvienība.

Vienīgie, kas atbalsta ideju atteikties no atturēšanās iespējas, ir Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti un pie frakcijām nepiederošais Artuss Kaimiņš.



Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais