ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas laikā Latvijas Aizsardzības ministrija nekomentē neviena kandidāta izteikumus.
Politiķi aģitācijas laikā patiešām mēdz sarunāt daudz lieka. Taču Donalda Trampa trešdienas runa Klīvlendā liek domāt, ka gadījumā, ja republikāņi nāks pie varas, Latvijai var nākties pārskatīt savus aizsardzības plānus. Prezidenta Trampa traktējumā NATO līguma 5. pants nestrādā automātiski, jo «America First».
«Mēs rūpēsimies pirmām kārtām par šo valsti, pirms uztraukties par visiem pārējiem pasaulē,» un šajā citātā Latvija pilnīgi noteikti ietilpst visu pārējo kategorijā. Detalizēti Trampa izteikumi analizēti izdevumā The New York Times, taču jāuzsver, ka tā nav viņa tiešā runa, bet gan apraksts ar atsevišķiem citātiem.
Saistības nepildām
Uz Latviju attiecas sekojošie izteikumi: «Viņš pat apšauba, vai, būdams prezidents, automātiski pagarinātu drošības garantijas, kas 28 NATO dalībvalstīm dod pārliecību, ka aiz to mugurām atrodas pilns ASV militārais spēks. Piemēram, jautājumā par Krievijas draudīgajām aktivitātēm, kas satrauc mazās Baltijas valstis, kas ir vienas no NATO nesenajām jaunpienācējām, Trampa kungs atbildēja - ja Krievija tām uzbruktu, viņš lemtu, vai nākt palīgā, tikai pēc tam, kad būtu izvērtējis, vai šīs valstis «ir pilnībā izpildījušas savas saistības pret mums. Ja saistības pret mums tiek izpildītas, tad atbilde ir jā».
Te jāatgādina, ka ASV ir NATO lielākais donors un šādā izpratnē Latvija savas saistības pret Ameriku patiešām jau gadiem nepilda. Alianses dalībvalsts finansējumam aizsardzības nozarei jābūt vismaz 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Latvija pašlaik tam atvēl 1,45% no IKP. NATO prasīto summu plānots sasniegt 2018. gadā. Līdzīgas apņemšanās mūsu valdības un parlamenti gan apstiprinājuši vairākkārt, taču pildītas tās netiek. Bet arī citām dalībvalstīm nemaz tik labi nesokas ar naudas vākšanu aizsardzībai. Zem 2% robežas sēž arī Lietuva, Francija, Turcija, Vācija, Kanāda, Itālija. Protams, absolūtos skaitļos veco dalībvalstu ieguldījums drošībā ir nesalīdzināmi lielāks, taču fakts paliek fakts - kopējais alianses budžets pērn samazinājās par 1,5%, un lauvas tiesa no tā ir uz Eiropas dalībvalstu rēķina.
Nauda + kritušie
Vēl jāuzsver, ka amerikāņi jau neuztraucas tikai par naudu, bet arī mirušiem karavīriem. Neformālais militārais portāls Vara bungas līdz ar Donalda Trampa runas pārstāstu publicējis arī koalīcijas bojāgājušo statistiku - amerikāņiem Afganistānā 2382 kritušie, pārējiem daži desmiti līdz pāris simtiem. Irākā - 4503, pārējiem atkal - daži. Latvijas ieguldījums kopējā nāves statistikā ir septiņi kritušie.
Saliekot kopā naudu, kritušos un citātus, Vara bungas secina: «Tramps pasaka to, par ko demokrāti izvēlas paklusēt. Kā ikvienā NATO valstī arī US katra konkrēta situācija ar 5. pantu tiks vērtēta individuāli, ņemot tā brīža US iekšpolitisko, ekonomisko un ārpolitisko situāciju, kā arī citus mainīgos faktorus.» Tāpēc Latvijai esot vajadzīgs plāns B, kas balstīts pašu spējās: «Nedrīkst kraut visu valsts aizsardzības konceptu uz viena pāļa.»
NATO līguma 5. pants noteic, ka uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visām, un tādā gadījumā puses veic «pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību». Attiecīgi Donalds Tramps pateicis vien to, ka ir iespējama situācija, kad ASV neuzskatīs šādus pasākumus par nepieciešamiem.
Vēlēšanu retorika
Protams, Baltijas aizsardzības jomas ekspertus un politiķus, kas Latvijas aizsardzību gadiem balstījuši konceptā, ka atnāks un mūs izglābs, potenciālā glābēja izteikumi krietni satraukuši.
Bijušais Latvijas ārlietu un aizsardzības ministrs, pašreizējais eiroparlamentārietis Artis Pabriks aģentūrai LETA saka:
«Ja viņš sāk šaubīties par NATO 5. panta pielietošanu, tas apdraud mūsu drošību (..) Viņš faktiski uzaicina NATO pretiniekus rīkoties.» Arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš ir noraizējies. Trampa izteikumi «ir ļoti bīstami un pretrunā gan ar Republikāņu, gan ar Demokrātu partijas atbalstītajiem ASV drošības principiem. Un ne jau latvieši vien ir satraukušies. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite cenšas iemantot Trampa labvēlību ar paziņojumu, ka Lietuva uzticas Amerikas Savienotajām Valstīm neatkarīgi no tā, kas būs to nākamais prezidents. Savukārt Igaunijas aizsardzības ministrs Hannes Hanso izmanto iespēju atgādināt, ka igauņi jau izpilda 2% kritēriju un tātad arī ASV jāpilda saistības pret viņiem.
Satrauktu prātu mierināšanai noder politologa Kārļa Daukšta atgādinājums - pagaidām šī ir tikai priekšvēlēšanu retorika, kas, saskaroties ar reālo politiku, vēl stipri mainīsies. Protams, ja Trampu ievēlēs.