Saeimas prezidijs ir sadzirdējis jau vairākus gadus skandēto ideju par nepieciešamību parlamenta paspārnē izveidot analītisko dienestu.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sola, ka papildu līdzekļus tas neprasīs, taču dāvās likumdevējam iespēju laikus un adekvāti reaģēt uz dažādām nepieciešamībām, kad vajadzīga normatīvās bāzes pielāgošana aktuālajai situācijai.
Par to, ka Saeimā nepieciešams šāds dienests, runāja jau iepriekšējais Valsts prezidents Andris Bērziņš. Arī Parlamentārā izmeklēšanas komisija Zolitūdes traģēdijas lietā nonāca pie līdzīgiem secinājumiem, bet, slēdzot Saeimas pavasara sesiju, līdz ar parlamentāriešu darba kritizēšanu par šāda dienesta nepieciešamību runāja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
«Ir nepieciešams stiprināt Saeimas analītisko kapacitāti, lai deputātiem būtu pieejama neitrāla, kvalitatīva analīze par likumprojektos skartajiem jautājumiem, to ietekmi uz tautsaimniecību un tiesisko vidi. Likumdošanas procesā vairāk jāizmanto mūsu Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātnieku potenciāls. Iespējams, nepieciešams veidot speciālu analītisko struktūrvienību Saeimā,» 16. jūnijā, uzrunājot parlamentu, teica prezidents.
R. Vējonis arī solīja, ka vēl šā gada rudenī nāks klajā ar idejām par likumdošanas procesa pilnveidošanas iespējām, taču Saeima ir apsteigusi prezidentu. I. Mūrniece stāsta, ka Saeimas administrācijai jau ir lūgts izveidot koncepciju, kā šis dienests varētu izskatīties un kā tas strādātu.
«Pagaidām ir tikai koncepts. Esam lēmuši veidot šo dienestu, un Saeimas administrācijai ir lūgts izstrādāt koncepciju. Ļoti ceram, ka jau nākamgad dienests varētu sākt strādāt,» saka I. Mūrniece.
Paredzēts, ka dienestā varētu strādāt divi līdz trīs cilvēki, kuru uzdevumos būtu analizēt situāciju gan tautsaimniecībā, gan likumu, pie kuriem konkrētajā brīdī strādātu Saeima, atbilstību reālajām prasībām un to ietekmi nākotnē, gan piesaistīt ekspertus no akadēmiskās vides.
Saeimas priekšsēdētāja skaidro, ka jaunā dienesta izveidošanai papildu līdzekļi nebūs nepieciešami, jo dienestu izveidos, nemainot esošo Saeimas štatu sarakstu. Neesot arī pamata bažām, ka dienesta darbība pārsegsies ar Saeimas Juridiskā biroja vai komisijas darbu.
«Darbs nedublēsies, jo birojs strādā ar likuma tekstu juridiskajā izpratnē. Analītiskais dienests sniegs papildu informāciju, kā likums darbojas kaimiņvalstīs, sniegs prognozes un atzinumus, kā arī modelēs attīstību, iedziļinoties kādā konkrētā nozarē,» skaidro I. Mūrniece.
Par to, ka šāds dienests nepieciešams, ir pārliecināts arī bijušais Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Linards Muciņš. «Varētu teikt, ka šis dienests būtu vairāk kā socioloģiskais vai ekonomiskais dienests. Tas pētītu situāciju valstī kopumā vai kādā noteiktā nozarē un norādītu uz vietām, kur regulējumā nepieciešami uzlabojumi vai pat jauna likuma izveidošana,» saka L. Muciņš.
Pēc viņa domām, jaunajam dienestam vajadzētu izmantot arī akadēmiskos spēkus, kuri ir neitrāli. Tādējādi likumdevējs saņemtu objektīvu informāciju un tam nebūtu jāuzticas dažādu nozaru asociācijām, kas var sniegt ieinteresētu, nevis objektīvu analīzi.
«Jāprasa analīze akadēmisko aprindu pārstāvjiem. Tagad atnāk kaut kādas asociācijas, bet tās var virzīt savas intereses,» saka eksperts.
Premjerministrs Māris Kučinskis šāda dienesta izveidi konceptuāli atbalsta, taču norāda, ka tā efektivitāte būs atkarīga no cilvēkiem. Pastāvot ļoti liela iespēja pārvērst to par birokrātisku institūciju, ko vēlāk likvidēt. Lai tas nenotiktu, ir jāpiesaista analītiķi ar vārdu, kuri būs respektabli. Tikai tad analītiskais dienests dos rezultātu.