"Brexit" dēļ mainīs ES prezidējošo valstu grafiku

© Scanpix

Lielbritānijas vietā Eiropas Savienības (ES) prezidentūru jau 2017.gada otrajā pusē varētu uzņemties Igaunija, trešdien paziņoja Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska pārstāvis.

Viņš aģentūrai AFP atklāja, ka ES vēstnieku tikšanās laikā Briselē bija "plaša vienprātība" par to, "ka Igaunijas prezidentūra tiks pavirzīta uz priekšu par sešiem mēnešiem, lai ieņemtu Lielbritānijas vietu".

Viņš piebilda, ka tālākās prezidentūras arī tiks pavirzītas par sešiem mēnešiem uz priekšu, kas nozīmē, ka Bulgārijas kārta pienāks 2018.gada janvārī.

Tuska pārstāvis piebilda, ka oficiāls lēmums par to varētu tikt pieņemts tuvākajā laikā.

Iepriekš tika pieļauta iespēja, ka Lielbritānijas prezidentūra varētu tikt uzticēta Beļģijai.

Vēl viens ES diplomāts apstiprinājis, ka valda plaša vienprātība par Igaunijas prezidentūru Lielbritānijas vietā.

"Visi bija par šo risinājumu. Austrijai bija iebildumi, jo tās prezidentūra tad iekristu vēlēšanu laikā, un tā varētu apmainīties ar Rumāniju," atklāja diplomāts, kas vēlējās palikt anonīms.

Saskaņā ar līdzšinējo grafiku Igaunijas kārta uzņemties ES prezidentūru pienāk tikai 2018.gada janvārī, kad bija paredzētas Lielbritānijas prezidentūras beigas, taču pēc britu balsojuma par izstāšanos no ES Londona paziņojusi, ka nevarēs pildīt prezidējošās valsts pienākumus.

Igaunijai uzņemoties prezidentūru pusgadu agrāk, par pusgadu būs jāpārnes arī nākamo dalībvalstu prezidentūras termiņi, kamēr 2020.gadā ārpus kārtas šos pienākumus neuzņemsies Horvātija, kas ES pievienojās tikai 2013.gadā.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais