Vakar pēcpusdienā (pēc vietējā laika) ASV pilsētā Klīvlendā sākās Republikāņu partijas Nacionālais konvents, kam ceturtdienas vakarā būtu jāvainagojas ar pretrunīgi vērtētā miljardiera Donalda Trampa nominēšanu prezidenta amatam 8. novembrī paredzētajās vēlēšanās.
Konventa norisei regulāri seko līdzi miljoniem amerikāņu, un D. Trampa kampaņas štābs iecerējis šī pasākuma laikā demonstrēt sava kandidāta «cilvēcīgo seju». Taču, zinot D. Trampa spējas uz dažādām improvizācijām un izlēcieniem, nav pārliecības, ka konvents pildīs vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem - līdzēs pārvarēt domstarpības republikāņu vidū.
Protesta balsojums
Kad pirms vairāk nekā gada D. Tramps paziņoja, ka iesaistīsies cīņā par nomināciju prezidenta amatam no Republikāņu partijas, droši vien viņš bija vienīgais (un arī tas nav skaidri zināms), kurš ticēja, ka uz Klīvlendas konventu ieradīsies kā bez piecām minūtēm oficiālais kandidāts, raksta AP. «Tas bija varens ceļojums. Viņš ne tikai saņēma vairāk balsu nekā jebkurš cits republikānis, bet arī spēja to paveikt konkurencē ar vēl 15 kandidātiem. Tas ir ievērojams sasniegums,» AP sacījis Republikāņu Nacionālās komitejas priekšsēdētājs Reinss Prībuss, kurš pēdējā laikā uzņēmies 70 gadu vecā D. Trampa padomnieka lomu.
Lai gan D. Trampa nelabvēļi (un tādu netrūkst ne tikai konkurējošajā Demokrātu partijā, bet arī republikāņu rindās) pēc katra viņa skaļā un šķietami nepārdomātā paziņojuma (par žoga celtniecību uz robežas ar Meksiku, par aizliegumu musulmaņiem iebraukt ASV, par gatavību sēsties pie sarunu galda ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu un vienā rāvienā atrisināt visas problēmas, par Hilarijas Klintones «blēdīgumu» utt., u.t.jpr.) priekā berzēja rokas un prognozēja, ka nu gan ar šo dīvaino kandidātu ir cauri, notika gluži pretējais - kamēr
D. Tramps uzvarēja vai bija tuvu uzvarai priekšvēlēšanās atsevišķos štatos, no trases cits pēc cita nogāja viņa konkurenti.
Politologi to skaidro ar vidēji statistisko republikāņu tradicionālo vēlētāju kategorisku neapmierinātību ar lietu kārtību un politisko eliti, kuras vadībā, vienkāršoti sakot, bagātie kļūst aizvien bagātāki, bet ne tik turīgo labklājības līmenis pazeminās. To, ka D. Tramps pārstāv tos pašus nīstos superbagātniekus un savus 4,5 miljardus dolāru (pēc Forbes datiem) sarausis arī ar dažādu spekulatīvu darījumu palīdzību, viņi izliekas nemanām. Galvenais, ka šis kandidāts atšķiras no ierastajiem pielaizītajiem politiķiem un nevis politkorekti laipo, bet runā skaidri un saprotami, un, pats galvenais, piedāvā vienkāršus risinājumus sarežģītām problēmām. Tas, ka šīs ieceres lielākoties ir neizpildāmas, jau ir cits jautājums...
Balsojums par D. Trampu faktiski bija tāds pats protesta balsojums, kāda rezultātā daudzās Eiropas valstīs parlamentā iekļuvušas un vietām pat valdībā pārstāvētas populistiskās partijas - gan kreisās (kā Syriza Grieķijā vai Podemos Spānijā), gan labējās (Brīvības partija Austrijā, Jobbik Ungārijā). Un tāds pats protesta balsojums kā nesenais referendums Apvienotajā Karalistē, kurā lielai daļai no tiem, kuri balsoja pret palikšanu ES sastāvā, nebija ne mazākās jausmas par tās plusiem un mīnusiem, taču bija skaidra vēlēšanās balsot pret to, ko atbalstīt mudina politiskās elites pārstāvji.
Pretinieki nerimstas
Apzināti pozicionējot sevi kā pret eliti noskaņotu kandidātu, D. Tramps iemantojis daudz ienaidnieku paša partijā. Zīmīgi, ka uzaicinājumus uz konventu Klīvlendā noraidījuši abi pēdējie republikāņu prezidenti Džordžs Bušs vecākais un Džordžs Bušs jaunākais, raksta AFP. Ierasties un vērot D. Trampa triumfu negrasās arī nesenie partijas kandidāti uz prezidenta amatu Mits Romnijs un Džons Makeins, kā arī vesela virkne labi pazīstamu republikāņu kongresmeņu. Pavisam konventā piedalīsies 2472 delegāti, kuru pārliecinošam vairākumam, ņemot vērā attiecīgā štata vēlētāju gribu, būs jāatbalsta D. Tramps, un viņa nominēšanu varētu uzskatīt vien par formalitāti. Taču, kā norāda Deutsche Welle, grupa pret D. Trampu noskaņotu partijas aktīvistu joprojām nav atmetuši domu par balsošanas procedūras maiņu, lai delegāti varētu atbalstīt kādu citu kandidātu.
Iespēja, ka kaut kas tāds notiks, ir ļoti niecīga, taču ievirzīt konventa darbu skandalozā gultnē šāda iniciatīva var.
Taču to pavisam noteikti var arī pats D. Tramps, nākot klajā ar kārtējo skaļo paziņojumu. «Viņam nav nekādu dabisku filtru, tāpēc ar nepacietību gaidu viņa nominācijas pieņemšanas runu. Droši vien es neesmu vienīgais un to gaida daudzi, jo šī runa ir absolūti neprognozējama,» sarunā ar AP sacījis partijas Ņujorkas nodaļas vadītājs Eds Kokss, atgādinot, ka pirms četriem gadiem aptuveni 30 miljoni televīzijas skatītāju vērojuši M. Romnija runu, bet šonedēļ šis rekords, domājams, tiks pārspēts.
Ģimenisks pasākums
D. Trampa kampaņas vadītājs Pols Meneforts gan aicinājis sensāciju kārotājus nomierināties, liekot saprast, ka kandidāts nevienu vairs negrasās šokēt. «Mēs vēlamies, lai Amerika tagad saprot, kāds Do-nalds Tramps ir cilvēks, nevis tikai kandidāts,» viņš sacījis. AP norāda, ka vēl pirms neilga laika D. Tramps bija solījis «žilbinošu» konventu, taču padomniekiem, šķiet, izdevies viņu pārliecināt, ka tas nepalīdzēs iepatikties televīzijas skatītājiem. Rezultātā ir gaidāms diezgan ģimenisks pasākums, kurā liela loma būs atvēlēta D. Trampa trešajai sievai Melānijai un četriem viņa jau pieaugušajiem bērniem. AP norāda, ka konventā tikpat kā nebūs pārstāvētas izklaides industrijas zvaigznes, bet kā vienu no retajiem profesionālajiem sportistiem, kas tajā piedalīsies, min latviešu izcelsmes golferi Natāliju Gulbis.
Konvents būs arī laba iespēja plašāku sabiedrību iepazīstināt ar D. Trampa izvēlēto viceprezidenta amata kandidātu - 59 gadus veco Indiānas štata gubernatoru Maiku Pensu. Pagājušonedēļ notikušā CBS News aptaujā 86% respondentu paziņoja, ka par viņu zina pārāk maz, lai varētu izdarīt kādus secinājumus. «Es esmu kristietis, konservatīvais un republikānis. Tieši šādā secībā,» par sevi izteicies M. Penss, kurš par savu politisko elku uzskata Ronaldu Reiganu, bet šāgada priekšvēlēšanu batālijās atbalstīja senatoru no Teksasas štata Tedu Krusu. Amerikāņu politologi spriež, ka M. Penss, kura nostāja šķiet vairāk pieņemama republikāņu konservatīvajam spārnam, varētu nodrošināt D. Trampa kampaņai nepieciešamo līdzsvaru un stabilitāti. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka viņam ir ne tikai izpildvarā gūtais rūdījums (gubernatora amatu M. Penss ieņem kopš 2012. gada), bet arī laba vēlēšanu pieredze - iepriekš viņš 12 gadu bijis kongresmenis.