Lielbritānijas valdošā Konservatīvo partija šodien uzsāks sava jaunā līdera (un līdz ar to arī nākamā valsts premjera) izraudzīšanās procesu.
Starp pieciem kandidātiem, kuri pretendē uz amatu, pašlaik par galveno favorīti tiek uzskatīta iekšlietu ministre Terēza Meja, lai gan daudziem partijas biedriem nešķiet pareizi, ka par premjeru, kura galvenais uzdevums būs risināt izstāšanās sarunas no Eiropas Savienības, varētu kļūt politiķe, kura pirms 23. jūnija referenduma atbalstīja palikšanu ES sastāvā.
Šonedēļ un nākamnedēļ visus piecus kandidātus gaida balsošana partijas frakcijā parlamenta apakšnamā. 330 Konservatīvo partijas deputātu šodien, ceturtdien un 12. jūlijā piedalīsies trīs balsojuma kārtās, katrā no kurām tiks atsijāts pa vienam kandidātam, kurš ieguvis mazāko atbalstu. Jau nākamajā otrdienā būs skaidri divu galveno pretendentu vārdi, un viņi varēs uzsākt pilnvērtīgu vēlēšanu kampaņu, pirms septembra sākumā iespēja balsot par jauno partijas līderi tiks dota aptuveni 150 000 Konservatīvo partijas biedru. Plānots, ka 9. septembrī tiks paziņots šī balsojuma uzvarētājs, kurš faktiski automātiski kļūs par Lielbritānijas premjerministru par plānoto demisiju jau paziņojušā Deivida Kamerona vietā, vēlēšanu procesu skaidro Reuters.
Lai gan 23. jūnijā vairākums vēlētāju nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, pats izstāšanās process vēl nav uzsākts. Lai tas notiktu, Lielbritānijai oficiāli jāpaziņo, ka tā sāk izstāšanos, saskaņā ar Lisabonas līguma 50. pantu. Neraugoties uz spiedienu no ES amatpersonu un atsevišķu ES dalībvalstu līderu puses, D. Kamerons paziņojis, ka tas būšot viņa pēcteča - tātad nākamā Konservatīvo partijas līdera - uzdevums. Visi pieci kandidāti uz partijas vadītāja un premjera amatu līdz šim apgalvojuši, ka baumām par to, ka valdība varētu neņemt vērā tautas balsojuma rezultātus, neesot pamata - Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb Brexit notiks.
Jautājums ir vienīgi par to, kad šis process tiks uzsākts, un šeit kandidātu domas ir atšķirīgas. No pieciem kandidātiem uz aktīvu un enerģisku rīcību mudinājusi vien enerģētikas ministre un viena no Leave kampaņas atbalstītājām Andrea Līdsama. Savulaik viņa strādājusi banku sektorā un sarunā ar BBC televīziju norādījusi: «Mums jādod skaidrs signāls uzņēmējiem, jāpaziņo visai pasaulei, ka mēs esam atvērti sadarbībai ar visu valstu uzņēmējiem.» 53 gadus vecā A. Līdsama, kura, kā norāda Reuters, plašākai britu sabiedrības daļai kļuva pazīstama, tikai pateicoties aktīvajai mudināšanai uz izstāšanos no Eiropas Savienības, pavisam negaidīti kļuvusi par izstāšanās piekritēju nometnes galveno kandidāti uz premjera amatu.
Daudz pazīstamāks, protams, ir viens no Leave kampaņas līderiem, tieslietu ministrs Maikls Gouvs, taču daudzu partijas biedru acīs viņš zaudējis godavīra statusu, kad pagājušonedēļ pēkšņi atsauca iepriekš pausto atbalstu bijušajam Londonas mēram Borisam Džonsonam, paziņojot, ka viņš neesot pietiekami nobriedis, lai vadītu valsti, un izvirzot pats savu kandidatūru. Mediji, kas atbalstīja Lielbritānijas palikšanu ES sastāvā, nekavējās apsūdzēt B. Džonsonu, ka viņš, aktīvi aģitējot par valsts izstāšanos no savienības, novedis to uz katastrofas sliekšņa, bet nu nav vēlējies uzņemties atbildību. Tomēr lielākā daļa politologu uzskata, ka B. Džonsons bez ceremonijām pabīdīts malā un to paveicis neviens cits kā D. Kamerona senais draugs M. Gouvs. Šis skandāliņš krietni mazina M. Gouva izredzes uz partijas līdera amatu, bet trešo no Leave kampaņas pretendentiem, bijušo aizsardzības ministru Laiemu Foksu gan BBC, gan Reuters uzskata par izteiktu autsaideru, prognozējot, ka jau šodien viņš saņems mazāko deputātu atbalstu un izstāsies no cīņas.
Tālākos notikumus prognozēt ir samērā grūti, ja atskaita to, ka starp diviem kandidātiem, no kuriem partijas biedri izvēlēsies nākamo premjeru, visticamāk, būs 59 gadus vecā T. Meja. Par to, ka viņu par galveno favorīti uzskatīja britu bukmeikeri, vēl varētu pasmīkņāt, jo pirms divām nedēļām šie paši bukmeikeri pārliecinoši prognozēja, ka briti nenobalsos par Brexit. Svarīgāk ir tas, ka viņai atbalstu pauduši jau vairāk nekā 100 apakšnama deputātu, un tieši viņi izšķirs, kuri divi kandidāti kvalificēsies visu partijas biedru balsojumam. Uzsverot, ka «Brexit nozīmē Brexit» (tātad vēlētāju viedoklis tiks ņemts vērā un izstāšanās no ES notiks), T. Meja uzskata, ka steigai nav iemesla, jo sākotnēji Apvienotajai Karalistei nepieciešams skaidri definēt, ko tā vēlas panākt izstāšanās sarunu laikā. Protams, var piekrist B. Džonsona vakar Daily Telegraph slejās rakstītajam, ka valdības rīcība bijusi bezatbildīga - pēc referenduma izsludināšanas jau laikus bijis nepieciešams izstrādāt plānu, kā rīkoties, ja vairākums tomēr atbalstīs izstāšanos. Taču izlietu ūdeni vairs nesasmelt, un šis darbs gaida nākamo partijas līderi.
«Mums ir jābūt skaidrai nostājai sarunās, vēl pirms tiek aktivizēts 50. pants, jo tajā brīdī visam procesam jau jāsākas,» norādījusi T. Meja, pēc kuras domām, Londona Briseli par izstāšanās sarunu uzsākšanu varētu informēt ne agrāk kā gada nogalē, bet ticamāk - nākamā gada sākumā. Iekšlietu ministre arī izpelnījusies simpātijas, atgādinot, ka ar izstāšanos no ES dzīve nebūt nebeidzas. «Cilvēkiem nav vajadzīgs premjers, kurš nodarbojas tikai ar Brexit, bet valdības vadītājs, kurš vada visu valsti,» viņa sacījusi intervijā ITV. T. Meja uzsvērusi, ka jauno premjeru gaida sarežģītais valsts saliedēšanas uzdevums, jo kopīgu valodu atkal nepieciešams atrast tiem vairāk nekā 17 miljoniem Apvienotās Karalistes iedzīvotāju, kuri nobalsoja par izstāšanos, un vairāk nekā 16 miljoniem, kuri vēlējās palikt ES sastāvā. Lai gan T. Meja izstāšanos neatbalstīja, viņa aktīvi neiesaistījās Remain kampaņā, un šī nosacītā neitralitāte var nospēlēt par labu viņas kandidatūrai. Interesanti, ka T. Meju par potenciāli labāko valsts premjeri uzskata laikraksts The Daily Mail, kas pirms referenduma strikti atbalstīja Brexit.