Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, kas vairs neietilpst Eiropas Savienībā, ir tuvākās nākotnes realitāte, taču bezprecedenta izstāšanās process solās būs gana garš un sarežģīts. Jo vairāk tādēļ, ka briti īpaši nesteidz to uzsākt, bet ES uzsver, ka vilcināšanās draud ar vēl nepatīkamākām sekām.
Kopš pagājušās piektdienas rīta, kad kļuva zināms, ka Apvienotās Karalistes iedzīvotāju vairākums nobalsojis par izstāšanos no ES, Eiropas valstu galvaspilsētās valda drudžaina rosība - tiek steigšus sasaukti samiti, minisamiti, Eiroparlamenta ārkārtas sēdes, apspriedes un konsultācijas. Daļa ierēdņu Briselē informēti, ka viņu vasaras atvaļinājumu pārceļ uz nezināmu laiku, bet žurnālisti un politiķi izsaka visdažādākos minējumus par to, kā noritēs Apvienotās Karalistes izstāšanās process.
Jautājumu pašlaik ir vairāk nekā atbilžu, turklāt abas puses noskaņotas uz konfrontāciju. Lielākā daļa ES vadošo politiķu (izņemot Vācijas kancleri Angelu Merkeli) mudinājuši Lielbritānijas premjeru Deividu Kameronu pēc iespējas ātrāk uzsākt izstāšanās procesu saskaņā ar Lisabonas līguma 50. pantu. ES nostāja ir saprotama - jo ātrāk šis sāpīgais process sāksies, jo ātrāk tas beigsies (ES līgums nosaka, ka sarunas ilgst divus gadus un ne stundu ilgāk, ja vien lēmumu par to pagarināšanu vienbalsīgi nepieņem pārējās ES dalībvalstis), un līdz ar to beigsies arī nenoteiktības periods, ko savās interesēs kā allaž izmanto tā sauktie darījumu cilvēki.
Taču D. Kamerons pašlaik nevēlas uzsākt oficiālas sarunas, diezgan pamatoti uzskatot, ka viņam kā premjeram, kurš mudināja britus balsot par palikšanu ES, tas nav jādara. Lielbritānijas premjers, kurš, patiesību sakot, arī ievārīja visu putru, 2013. gadā neapdomīgi piesolot britiem šādu referendumu, jau paziņojis par demisiju. Taču tā notikšot tikai oktobrī, pēc Konservatīvo partijas konferences, kurā ievēlēs jaunu līderi - viņam (ļoti iespējams, ka tas būs bijušais Londonas mērs un viens no kampaņas Izstājies līderiem Boriss Džonsons) arī būšot jāvienojas par izstāšanās nosacījumiem. ES amatpersonu jautājums, kādēļ partijas konferenci nevar sarīkot kaut nākamnedēļ vai vismaz jūlijā, tā arī palicis bez atbildes.
Otrdienas pēcpusdienā Briselē ieplānota ES valstu un valdību vadītāju sanāksme, kurā D. Kamerons savus kolēģus informēs par referenduma rezultātiem, kas gan jau tāpat nevienam nav noslēpums. Sanāksmes darbakārtība paredz, ka D. Kamerons arī paziņos par Lielbritānijas gaidāmo izstāšanos no ES (BBC un AFP aptaujātie juristi un ES ierēdņi apgalvojuši, ka rakstisks dokuments nemaz neesot nepieciešams un pietiek ar oficiālu paziņojumu, kas protokolēts sēdes stenogrammā). Lai gan nav skaidrs, vai šāds oficiāls paziņojums būs, pēc D. Kamerona došanās atpakaļ uz dzimteni 27 ES dalībvalstu līderi līdz pat trešdienas pievakarei ir noskaņoti apspriesties, lai izstrādātu vienotu pozīciju sarunās ar Lielbritāniju. Tās būs jāvada Eiropas Komisijai, taču politisku jautājumu apspriešanai un saskaņošanai izveidota arī Eiropas Padomes darba grupa Donalda Tuska uzticības personas Didjē Zēusa vadībā. Formāli ES hierarhijā pašlaik nekam mainīties nevajadzētu, taču par atkāpšanos no kapitāla tirgus un finanšu stabilitātes uzraudzības komisāra amata jau paziņojis Apvienotās Karalistes deleģētais Džonatans Hils (viņa portfelis nonāks Latvijas veiksmes stāsta autora Valda Dombrovska rokās), un maz ticams, ka Apvienotā Karaliste nākamā gada jūlijā kļūs par ES prezidējošo valsti.
Kā Apvienotā Karaliste (AK) izstāsies no ES
AK Apvienotā Karaliste nobalso par izstāšanos
1 Sākas laika atskaite - divi gadi AK ES 27 Pārējās 27 ES dalībvalstis sāk apspriest šī procesa nosacījumus
2 AK Sākas sarunas starp Apvienoto Karalisti un ES Eiropas Padome (27 valstu līderi) saņem vienošanās projektu 20 Tā apstiprināšanai nepieciešams 20 valstu ar 65% kopējo ES iedzīvotāju skaitu atbalsts Vienošanos ratificē Eiropas Parlaments
Beidzoties divu gadu termiņam, sarunas var tikt pagarinātas tikai ar visu 27 ES dalībvalstu piekrišanu
3 AK 27 Ja netiek pieņemts lēmums par sarunu pagarināšanu, uz Apvienoto Karalisti vairs neattiecas ar ES noslēgtie līgumi
4 AK ES Apvienotā Karaliste pamet Eiropas Savienību
Apvienotās Karalistes parlamentam jāanulē 1972. gada likums par iestāšanos Eiropas Ekonomiskajā kopienā, aizstājot to ar jaunu likumu
AK ES Ja Apvienotā Karaliste vēlas atgriezties ES sastāvā, uz to attiecas tāda pati kārtība kā uz visām savienības jaunpienācējām