Lielbritānijas vēlētāji ir vēsturiskas izvēles priekšā – ceturtdien šajā valstī notiks referendums par palikšanu Eiropas Savienības sastāvā. Politologi vienprātīgi saka, ka balsošanas rezultāts var ietekmēt ne vien Lielbritānijas, bet arī visas ES nākotni, taču domas par to, kāda būs šī ietekme, ir atšķirīgas. Lielākoties tiek izteikti tikai dažādi minējumi un prognozes, jo precedenta, kad kāda valsts izstājusies no ES, nav – nereti piesauktais Grenlandes piemērs, kad šī Dānijai piederošā teritorija 1985. gadā pēc referenduma izstājās no ES priekšteces Eiropas Ekonomiskās Kopienas (EEC) ir aiz matiem pievilkts.
Beidzamo nedēļu laikā veiktās socioloģiskās aptaujas uzrāda vienu un to pašu ainu - palikšanas ES piekritēju un tās pretinieku skaits ir aptuveni līdzīgs, ik pa brīdim kādai no nometnēm izraujoties mazliet priekšā. Ļoti iespējams, ka referenduma rezultātu izšķirs pāris desmiti tūkstošu vai pat tūkstoši balsu, taču vērts atcerēties, ka līdzīgas prognozes bija arī pirms 2014. gada septembrī notikušā referenduma par Skotijas neatkarību, taču šīs idejas pretinieki uzvarēja gana pārliecinoši, iegūstot 55,3% balsu, atgādina BBC.
Tas, ka Lielbritānija allaž bijusi nedaudz savrupa un nošķirta no kontinentālās Eiropas, ir vispārzināms fakts - šī valsts ir viena no retajām ES dalībvalstīm, kura nav apņēmusies savu nacionālo valūtu (sterliņu mārciņu) aizstāt ar eiro, tā nav Šengenas zonas sastāvā, tāpat uz Lielbritāniju attiecas virkne citu izņēmumu, piemēram, tā drīkst nepiedalīties ES kopējās imigrācijas politikas mehānismā. Interesanti, ka savulaik Lielbritānijas pievienošanos «vienotajai Eiropai» bloķēja Francija un tās prezidents Šarls de Golls, un briti šai savienībai pievienojās vien 1973. gadā (formāli pievienošanos apstiprināja 1975. gada referendums).
Taču kopš tiem laikiem pagājuši vairāk nekā 40 gadu, un lielai daļai britu politiķu un viņu vēlētājiem šis projekts vairs nešķiet pievilcīgs. Lielākās iebildes izraisījis tas, ka ar katru gadu ES dalībvalstu - to parlamentu un valdību - pilnvaras turpina samazināties, pieaugot tā dēvētās Briseles eirobirokrātijas pilnvarām. Šis diktāts, kas izpaužas visdažādāko regulu un direktīvu veidā, kaitina Lielbritānijas (un ne tikai) sabiedrību, kuras radikālā daļa jautā - kādēļ vispār nepieciešams vēlēt parlamentu, kāpēc vajadzīga valdība, ja reiz visu izlemj Briselē. Ņemot vērā šo noskaņojumu, Lielbritānijas premjers D. Kamerons apsolīja tautiešiem rīkot referendumu par palikšanu ES sastāvā, ja viņa vadītā Konservatīvo partija uzvarēs 2015. gada parlamenta vēlēšanās. Ļoti iespējams, ka šis solījums sekmēja konservatīvo uzvaru, taču tajā pašā laikā ir skaidrs, ka D. Kamerons atvēris Pandoras lādi. Sarunās ar ES un tās dalībvalstu līderiem viņš spēja panākt jaunas privilēģijas Lielbritānijai, ja tā paliks ES sastāvā, un tagad mudina britus balsot par palikšanu. Taču viņa oponenti uzskata, ka, arī izstājoties no ES, ir iespējams sarunu ceļā panākt pietiekami labus nosacījumus, lai Lielbritānijai joprojām būtu pieejams ES kopējais tirgus.
ATBALSTA LIELBRITĀNIJAS PALIKŠANU ES SASTĀVĀ
Palikšanu ES sastāvā atbalsta Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons un 16 viņa valdības ministri. Premjera vadītā Konservatīvā partija gan ir spiesta ievērot neitralitāti, jo liela daļa tās biedru nav vienās domās ar valdības vadītāju. Palikšanu ES sastāvā atbalsta arī opozīcijā esošās Leiboristu un Liberāldemokrātu partijas, kā arī Skotijas Nacionālā partija, kas draudējusi organizēt jaunu referendumu par Skotijas neatkarību, ja Lielbritānija izstāsies no ES.
Atbalstu Lielbritānijas palikšanai ES sastāvā paudusi pasaules politiskā elite ar ASV prezidentu Baraku Obamu un ES lielāko valstu līderiem priekšgalā. To atbalsta arī baņķieri, finansisti un dažādas uzņēmēju asociācijas - viskvēlāk tās, kas apvieno lielo uzņēmumu vadītājus.
Galvenie argumenti:
• Vienošanās ar ES, ko februārī izdevās panākt D. Kameronam (un kura stāsies spēkā nekavējoties, ja briti nobalsos pret izstāšanos), pilnībā atbilst Lielbritānijas interesēm
• Izstāšanās gadījumā Lielbritānija paliks izolēta, zaudēs savu starptautisko ietekmi
• Izstāšanās no ES nozīmēs pieejas zaudēšanu savienības vienotajam tirgum, turklāt tas attiecas ne tikai uz preču, bet arī pakalpojumu eksportu - no tā lielākās cietējas var būt britu finanšu iestādes un apdrošināšanas kompānijas
• Izstāšanās gadījumā samazināsies investīciju plūsma uz Lielbritāniju, gaidāma ekonomiskā lejupslīde, kas katrai britu mājsaimniecībai gadā izmaksās vidēji 4300 sterliņu mārciņu (5476 eiro)
• Iekšzemes kopprodukts var samazināties par 6,2%, salīdzinot ar to, kāds tas būtu, ja Lielbritānija paliktu ES sastāvā. Īstermiņā tas novestu pie tā, ka tiek likvidēts aptuveni 500 000 darba vietu un par 10% krītas sterliņu mārciņas vērtība
• Izstāšanās gadījumā gaidāma krīze nekustamā īpašuma tirgū, par 10% varētu kristies mājokļu vērtība
• Līdzdalība ES katrai mājsaimniecībai izmaksā vidēji 340 sterliņu mārciņu (433 eiro) gadā, bet ieguvumi no tās ir vidēji 3000 sterliņu mārciņu (3820 eiro) gadā
• Izstāšanās no ES var novest pat pie lielāka imigrantu pieplūduma, jo kontrolpunkti būs jāpārceļ no Francijas uz Lielbritānijas teritoriju
• Izstāšanās var radīt liekas problēmas tiem Lielbritānijas pilsoņiem, kuri apmetušies uz dzīvi citās ES valstīs. Britiem kļūs sarežģītāk atvaļinājuma laikā ceļot uz kontinentālās Eiropas kūrortiem
• Lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi, Lielbritānijai ir nepieciešams darbaspēka pieplūdums, un lietderīgāk ir uzņemt augstāk kvalificētus ieceļotājus no ES nekā imigrantus no tā dēvētajām trešās pasaules valstīm
• Atrašanās spēcīgā valstu savienībā palīdz garantēt drošību un spēcīgāk reaģēt uz kādiem globāliem izaicinājumiem, kā, piemēram, tad, kad tika noteiktas sankcijas pret Krieviju
Avots: BBC, Reuters, CNN, Deutsche Welle
ATBALSTA LIELBRITĀNIJAS IZSTĀŠANOS NO ES
Izstāšanos no ES atbalsta virkne ietekmīgu Konservatīvo partijas biedru ar tieslietu ministru Maiklu Gouvu un bijušo Londonas mēru Borisu Džonsonu priekšgalā. Kampaņā Vote Leave iesaistījušies arī daži leiboristi un Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partija. Atsevišķu kampaņu rīko Apvienotās Karalistes Neatkarības partija. Izstāšanos atbalsta arī daļa mazā un vidējā biznesa, kas uzskata, ka ES pārlieku strikto regulējumu un noteikumu dēļ nespēj attīstīt savus uzņēmumus.
Balsot par izstāšanos britus mudinājušas virkne ES valstu partiju, kas tradicionāli tiek dēvētas par galēji labējām un eiroskeptiskām - Austrijas Tautas partija, Francijas Nacionālā fronte, Itālijas Ziemeļu līga, Vācijas Alternatīva Vācijai un citas. Brexit pretinieki mēdz biedēt balsotājus ar to, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES un savienības vājināšana ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina interesēs.
Galvenie argumenti:
• Sarunās ar ES D. Kameronam nav izdevies panākt Lielbritānijas iedzīvotāju interesēm atbilstošu vienošanos
• ES ir dažādu krīžu (finanšu, migrācijas utt.) nomocīta un savstarpēju domstarpību plosīta. Tā kļūst vājāka, vājinot arī dalībvalstis, tajā skaitā Lielbritāniju
• Izstājoties no ES, būtu iespējams ik nedēļu ietaupīt 350 miljonus sterliņu mārciņu (445,7 miljonus eiro), ko varētu novirzīt citiem mērķiem - piemēram, veselības aprūpei vai izglītībai
• Izstāšanās ļautu Lielbritānijai atgūt kontroli pār savām robežām un regulēt ieceļotāju plūsmu atbilstoši valsts interesēm un vajadzībām
• Britu parlaments varētu pieņemt valsts interesēm atbilstošus likumus, nebaidoties, ka tie neatbildīs kādām ES direktīvām vai noteikumiem un tiks apstrīdēti Eiropas tiesā. Tas, piemēram, attiecas uz pievienotās vērtības nodokļa likmi
• Britu uzņēmumiem radīsies plašākas manevra iespējas, jo tiem nebūs jāievēro dažādi ES nosacījumi un regulas, kas attiecas ne tikai uz produkcijas kvalitāti, bet arī darba devēju un darbaspēka attiecībām
• Lielbritānija būs spējīga realizēt patstāvīgāku, savām interesēm atbilstošu ārpolitiku. Tai nebūs jābažījas, ka svarīgu lēmumu pieņemšanu var bloķēt citas ES dalībvalstis
• ES būs ieinteresēta noslēgt tirdzniecības līgumu ar Lielbritāniju, kas tai dos pieeju vienotajam tirgum - gluži tāpat kā ES sastāvā neesošajām Norvēģijai vai Šveicei. Vienlaikus Lielbritānijai būs vienkāršāk noslēgt divpusējās tirdzniecības vienošanās ar valstīm, kas nav ES sastāvā
• Iekšzemes kopprodukts vidējā termiņā varētu pieaugt par 2%, jo patērētājiem būtu izdevīgi mazāki importa tarifi tirdzniecībā ar valstīm, kas nav ES sastāvā, bet britu kompānijas, kas nodarbojas ar eksportu, varētu izmantot Pasaules Tirdzniecības organizācijas mehānismus
Avots: BBC, Reuters, CNN, Deutsche Welle