Jaunu pabalstu bēgļiem deputāti neatbalsta

Sākotnēji kā aizdevums plānotais mājokļa īrei paredzētais pabalsts bēgļiem Ministru kabineta komitejā pirmdien nav akceptēts. Plānā saskatītas vairākas neskaidrības, kuras iecerēts precizēt nākamā mēneša laikā, taču Saeimā šī iecere pārliecinošu atbalstu negūst.

Ar ideju, ka bēgļa un alternatīvā statusa ieguvušajiem vajadzētu izsniegt pabalstu mājokļa pirmajai un pēdējai iemaksai, klajā nāca Ekonomikas ministrija. Sākotnējā piedāvājuma redakcija paredzēja, ka 200 eiro lielā summa būtu aizdevums, kuru tā saņēmēji pakāpeniski atmaksātu no valsts izmaksātā pabalsta.

Tomēr šī iecere neguva atbalstu, jo privātais bizness nevēlējās iesaistīties augsta riska darījumā, bet radīt sistēmu valsts pārvaldē būtu pārāk dārgi un neizdevīgi, skaidro Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena. «Jebkuras sistēmas ieviešana kādam pabalstam atkal maksās naudu,» saka speciāliste.

Ņemot vērā, ka pabalsta piešķiršanas kārtības izstrādei ministrijām vajadzīgs vēl mēnesis, nav skaidrs, kā šis process tiks organizēts. Ja izstrādātā varianta realizēšanai būs nepieciešams grozīt kādu likumu, tad Ekonomikas ministrijas priekšlikums tiks virzīts uz Saeimu. Tajā iecere visiem oficiālu statusu ieguvušajiem patvēruma meklētājiem piešķirt jaunu pabalstu sajūsmu neizraisa.

«Man liekas, ka tur vajadzētu vērtēt katru situāciju atsevišķi. Nevajadzētu noteikt, ka pabalsts jādod visiem. Labāk būtu, ja tas tiktu piešķirts ģimenēm, kas pierādījušas, ka integrējas sabiedrībā un strādā, bet ir daudz bērnu, un naudiņas pietrūkst. Tad var domāt, bet automātiski visiem dot es nepiekristu,» saka Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā strādājošais Kārlis Seržants.

Arī Nacionālās apvienības deputāts Ilmārs Latkovskis, kas vada Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedēšanas komisiju, uzskata, ka jauna pabalsta piešķiršana nav pareizais risinājums. «Pašreiz valsts sniegtā palīdzība viņiem nav pietiekama, bet šis pabalsts nav pareizs risinājums. Pamatā ir, lai šiem cilvēkiem ir darbs, lai tie pelna un lai viņiem ir motivācija strādāt,» saka politiķis. Viņš gan atzīst, ka oficiālu statusu saņēmušo patvēruma meklētāju Latvijā pagaidām ir maz, tāpēc lielu robu budžetā šis pabalsts neiesistu.

Sākotnējā variantā, ko pirmdien noraidīja, Ekonomikas ministrija bija iecerējusi, ka pabalstu izmaksāšanas sistēmas uzturēšana būtu uzticama Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Pabalstu izmaksāšanai būtu nepieciešami apmēram 60 tūkstoši eiro, kurus smeltos no budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Pabalstā izmaksājamā summa noteikta, pieņemot, ka tā ir vidējā darījuma vērtība par dzīvošanai derīga vienistabas vai divistabu dzīvokļa īri Rīgā un valsts lielākajās pilsētās, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā ziņojumā.

Šāda pabalsta nepieciešamību ministrija pamato ar normatīvajos aktos noteikto par nepieciešamību nodrošināt personas pamatvajadzības uz mājokli un pašvaldību pienākumu nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību, arī palīdzot risināt dzīvokļa jautājumus.

Tāpat ministrija skaidro, ka personai pēc bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanas būs piešķirta uzturēšanās atļauja, līdz ar to personai būs iespēja deklarēties pašvaldībā un pretendēt uz likumā noteikto palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā. Tāpat šīs personas varēs iegūt konkrētajā pašvaldībā deklarēto personu priekšrocības, piemēram, atlaides sabiedriskajā transportā, tādējādi sniedzot iespēju bēgļa un alternatīvā statusa ieguvējam sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem dienestiem un Valsts nodarbinātības aģentūras atbalstu mēneša laikā atrast darba vietu īrētā mājokļa apkārtnē.