Cerībā uz vēlētāju uzticības atgūšanu, Vienotība aizvadītajā sestdienā organizācijas priekšsēdētāja amatā ievēlēja bijušo eirokomisāru Andri Piebalgu. Viņa sāncensis Edvards Smiltēns atpalika vien par 35 balsīm. Eksperti jaunajam priekšsēdētājam vieglas dienas nesola, taču potenciāls viņam esot vērā ņemams.
Iespējams, vēlēšanu rezultāts būtu bijis citāds, ja vien par aktīvākajiem dēvētie Vienotības biedri patiešām būtu aktīvi. Ierasties uz kongresu bija pieteikušies 595 partijas biedri no visas Latvijas, taču reāli ieradās 441 - par 154 mazāk.
Taču izvēle ir izdarīta, un Vienotībai turpmākos divus gadus būs jāuzticas A. Piebalgam. Viņš pēc vēlēšanu rezultātu oficiālās paziņošanas atzina, ka šis partijai ir sarežģīts laiks. Tādēļ jāmainās ne tikai organizācijai, bet arī tās biedru attieksmei citam pret citu.
Jāspēj mainīties
«Šis ir pagrieziena punkts Vienotībai, un ļoti ceru, ka šis būs pagrieziena punkts arī mūsu savstarpējās attiecībās. [..] Vienotībai ir jāmainās, ja mēs gribam saglabāt savu lomu un ietekmi Latvijas politikā - kas, manuprāt, ir izšķiroši svarīgi tieši šodien,» teica A. Piebalgs.
Savā uzrunā pirms vēlēšanām viņš vērsās pie tiem Vienotības biedriem, kas viņa kandidatūrai neuzticējās, jo A. Piebalgs organizācijā ir nesen. Tādēļ dažās aprindās viņš tika uzskatīts par partijai nepiederīgu.
«Mans ceļš uz partiju Vienotība nav bijusi nejaušība. Šis ceļš ir bijis pašsaprotams un, es pat teiktu, nepieciešams. Šodienas Latvijas politikā nav citas partijas, kas aizstāvētu manas politiskās pamatvērtības -drošu, eiropeisku un nacionālu Latviju, profesionālu un caurredzamu politiku, taisnīgumu un ilgtspēju,» savu saikni ar partiju skaidroja politiķis.
Sarežģīts laiks
Uzsākot darbu jaunajā amatā, A. Piebalgs jau pirmajā darba nedēļā ieplānojis divas valdes sēdes, kurās lems par partijas turpmākajiem darbiem un laiku, kad jāpieliek punkts ieilgušajiem strīdiem. Viens no tādiem ir jautājums par iekšējās opozīcijas līderes Ilzes Viņķeles izslēgšanu, kuru partija bija atlikusi līdz jaunās valdes ievēlēšanai.
Visticamāk, viņam būs jāpieņem arī lēmums par līdzšinējās priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas darbību partijas Saeimas frakcijā. Proti, frakcijā jau dzirdamas runas par to, ka S. Āboltiņai nevajadzētu turpināt vadīt tās darbu, kā tas bijis līdz šim. Viens no argumentiem ir šāds - pats A. Piebalgs Saeimas darbā nepiedalās, tādēļ, turpinot vadīt frakciju, sabiedrības acīs S. Āboltiņa joprojām būs Vienotības līdere, bet tas partijai neko labu nesolot.
A. Piebalgs gan nesteidzas ar paziņojumiem, ka mainīs frakcijā pastāvošo kārtību. Viņš uzsver, ka ļoti labi spēj sadarboties gan ar S. Āboltiņu, gan E. Smiltēnu, kurš noliedz parlamentā klīstošās runas, ka frakcijas vadītāja amatu labprāt pārņemtu viņš.
Principus nenodos
Jaunais politiķis, kurš līdz ar S. Āboltiņu ir ievēlēts jaunajā Vienotības valdē, ir gatavs strādāt komandā, taču neatteiksies arī no savas vīzijas par to, kādai nākotnē vajadzētu būt Vienotībai. Viņa uzmanības centrā būs organizācijas reģionālo nodaļu nozīmes audzēšana lēmumu pieņemšanas procesā.
Tam būtu nepieciešams reformēt partijas domes darbu, lai reģioni domes sēdēs varētu izteikt savas idejas. Tāpat būtu jāpieņem oficiālā domes pozīcija «fundamentālajos jautājumos», piemēram, par tautas vēlētu prezidentu, obligāto militāro dienestu un citiem.
Socioloģisko pētījumu aģentūras SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, vērtējot A. Piebalga izredzes izraut Vienotību no kritiski zemo reitingu purva, norāda, ka viņam ir zināms līdera potenciāls, augsta atpazīstama sabiedrībā un labs vērtējums, lai varētu celt partijas popularitāti un atrisināt problēmas partijā.
Tas gan nenozīmējot, ka A. Piebalga vadībā gaidāmi tikai panākumi. Lai atgūtu popularitāti, esot būtiski parādīt, ka partija ir kardināli mainījusies, ka tā tagad ir jauna Vienotība. «To, vai jaunais partijas vadītājs tiks ar to galā, rādīs laiks,» uzsvēra A. Kaktiņš un atzīmēja, ka šos procesus ietekmējot daudz un dažādi faktori.