Deputāti atbalsta birokrātijas mazināšanu ienākumu deklarāciju jomā

© F64

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kura mērķis ir birokrātijas mazināšana ienākumu deklarāciju jomā, tādējādi arī novēršot vienu no iespējamiem šķēršļiem, lai uz citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti emigrējis Latvijas piederīgais pieņemtu lēmumu par atgriešanos valstī.

Grozījumi paredz noteikt, ka iekšzemes nodokļu maksātājam, kurš saņēmis algota darba ienākumus līdz 4000 eiro, kas kādā no ES dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli, ir tiesības neiesniegt gada ienākumu deklarāciju.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdēs pirms vairāk nekā gada tika spriests, ka attiecīgie grozījumi varētu nest skaidrību ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem, ka, atgriežoties dzimtenē, viņiem nebūs nepieciešams šādā veidā atskaitīties par algotā darba ienākumiem citā valstī, par kuriem nomaksāti nodokļi. Tādā veidā tiks novērsts nepamatots uztraukums, kas varētu būt kā viens no šķēršļiem, lai pieņemtu lēmumu par atgriešanos Latvijā.

Atbilstoši pašlaik spēkā esošajai likuma ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' redakcijai Latvijas rezidentiem ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par ārzemēs gūtiem ienākumiem, norādot ārvalstīs gūtā ienākuma apmēru, veidu un samaksāto nodokli arī gadījumos, kad Valsts ieņēmumu dienests šādu informāciju saņem no ES dalībvalstīm, izmantojot automātiskās informācijas apmaiņas sistēmu tiešo nodokļu jomā, teikts komisijas iesniegtā likumprojekta anotācijā.

Pēc grozījumiem likumā tiks noteikts, ka iekšzemes nodokļa maksātājam, kas taksācijas gada laikā ir saņēmis Latvijā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis, vai saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no ES dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli, ja viņa saņemto likumā minēto ar nodokli neapliekamo ienākumu kopējā summa nepārsniedz 4000 eiro, ir tiesības neiesniegt deklarāciju. Likumā būs minēti arī citi gadījumi, kad deklarācijas nebūs jāiesniedz.

Turpinājumu lasiet nākamajā lapā

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais