Eiropas Parlamenta (EP) Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE) atbalstījusi jaunas, integrētas Eiropas Savienības (ES) robežpārvaldes sistēmas izveidi, kuras centrā būs jauna Eiropas robežsardzes un krasta apsardzes aģentūra, kas integrēs līdzšinējās "Frontex" aģentūras un ES dalībvalstu robežapsardzes dienestu darbību, ļaujot ātri izvietot papildu robežsardzes vienības.
Dalībvalstu iestādes joprojām būs atbildīgas par robežu pārvaldi ikdienā, bet krīzes situācijā varēs prasīt jaunās aģentūras palīdzību, aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.
Ziņotājs, Latvijas pārstāvētais EP deputāts Artis Pabriks (V), skaidroja, ka jāpastiprina drošība uz ES ārējās robežas un tās pārvaldība, tādēļ pēc iespējas ātrāk jāizveido Eiropas robežu un krasta apsardze. Viņš arī uzsvēra, ka šī nebūs "burvju nūjiņa", kas atrisinās migrācijas krīzi, tomēr tas ir nepieciešams pirmais solis, bez kura nevarēs darboties pārējie tiesību akti migrācijas krīzes risināšanai un Šengenas glābšanai.
EP deputāti grozīja Eiropas Komisijas (EK) sākotnējo priekšlikumu, lai uzlabotu aģentūras efektivitāti cīņā ar ES robežapsardzes problēmām - gan saistībā ar migrāciju un iekšējo drošību, gan arī saistībā ar mērķi saglabāt brīvu pārvietošanos Šengenas zonā. EP deputātu prasītās izmaiņas arī palielina sistēmas pārredzamību un demokrātisko atbildību EP, vienlaikus ievērojot dalībvalstu suverenitāti.
Nozīmīgākais EP ieteiktais uzlabojums attiecas uz lēmumu pieņemšanu - tā uzskata, ka lēmums par jaunā dienesta iejaukšanos ir jāpieņem dalībvalstīm ar kvalificētu vairākumu, nevis EK.
Savukārt, ja dalībvalsts saskarsies ar paaugstinātu spiedienu uz tās ārējām robežām, piemēram, neproporcionālo migrāciju vai pārrobežu noziedzību, pēc šīs dalībvalsts lūguma vai ar ES Padomes lēmumu varēs īslaicīgi iesaistīt ātrās reaģēšanas robežsardzes vienības. Ja pieprasījumu būs iesniegusi pati dalībvalsts, tā ar Eiropas robežsardzes un krasta apsardzes aģentūru vienosies par darbības plānu, un trīs darba dienu tiks izvietots vajadzīgais personāls un nodrošināts tehniskais aprīkojums.
Ja dalībvalsts neīstenos Eiropas robežsardzes un krasta apsardzes priekšlikumus vai migrācijas spiediens apdraudēs Šengenas zonas darbību, EK varēs iesniegt ES Padomē priekšlikumu rīkoties arī bez dalībvalsts lūguma. Padome balsojot ar kvalificētu vairākumu varēs pieņemt lēmumu izvietot ātrās reaģēšanas vienības. Tomēr arī šajā gadījumā par darbības plānu pirms operācijas sākšanas būs jāvienojas ar attiecīgo dalībvalsti.
Tāpat EP deputāti vienojās paplašināt aģentūras ietekmi, ļaujot tai palīdzēt dalībvalstīm īstenot atgriešanas operācijas. Sagaidāms, ka aģentūra sniegs gan operatīvo, gan tehnisko atbalstu, tomēr lēmumu par šīs palīdzības nepieciešamību pieņems pati dalībvalsts.
EP deputāti arī norāda, ka atbilstoši neizraidīšanas principam Eiropas robežu un krasta apsardzei nevajadzētu organizēt atgriešanu uz nevienu trešo valsti, kurā pastāv pamattiesību pārkāpšanas risks.
Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai nebūs sava pastāvīgā robežsardzes personāla, bet tai būs tiesības piesaistīt 1500 robežsargu no dalībvalstīm. Dalībvalstīm, kurās nav ES ārējās robežas, būs jāparedz ES robežsardzes aģentūras vajadzībām 3% no nacionālā robežapsardzes personāla, savukārt dalībvalstīm ar sauszemes vai jūras ārējo robežu būs jāparedz 2%.
Saskaņā ar EP deputātu prasību Eiropas robežsardzes un krasta apsardzes aģentūrai būs jāatskaitās EP un ES Padomei.