Piespiežot No sirds Latvijai deputātam Ringoldam Balodim turpināt darbu paša iniciētajā parlamentārās izmeklēšanas pretkorupcijas komisijā, koalīcijas partijas, kuras dažādās lomās jau daudzus gadus veido valdību, veiksmīgi izvairījušās no jaunas parlamentārās komisijas izveidošanas. Tā vērtētu valdībā pārstāvēto partiju atbildību Liepājas metalurga neveiksmīgā investora piesaistē.
Saeimas gaiteņos runā, ka opozīcijas partijas laikā, kad cits pēc cita par pretkorupcijas komisijas pamešanu paziņoja tajā ievēlētie opozīcijas deputāti, apsprieda iespēju dibināt jaunu izmeklēšanas komisiju.
Visticamāk, komisija tiktu radīta, jo materiāla tās izveidošanai būtu pietiekamā daudzumā un uz jaunizveidotās komisijas grauda nokļūtu jau tā smagi cietusī Vienotība, kuru pārstāvošās premjerministres Laimdotas Straujumas un finanšu ministra Andra Vilka pilnvaru laikā izraudzīts cerības pievīlušais investors.
Tomēr, ļaujot diviem opozīcijas deputātiem pārtraukt darbu komisijā, bet liekot to turpināt R. Balodim, komisijas dzīvotspēja atjaunota. Savukārt zuda opozīcijas vēlme pēc jaunas komisijas veidošanas. Uzskata, ka R. Balodis godam tiek galā ar saviem pienākumiem - publiskajā telpā pietiekami pamanāmi un argumentēti kritizē valdošo partiju pārziņā esošo ministriju struktūru darbu.
Saeimas lielākās frakcijas, opozīcijā esošās Saskaņas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs gan ir pārliecināts, ka procesam, kādā sameklēts investors Liepājas metalurgam, būtu jāpievēršas policijai un prokuratūrai. Bet, ja šīs iestādes nesaskata pamatu procesuālu darbību uzsākšanai, tad parlamentārās izmeklēšanas komisija varētu šos dienestus pamudināt uzsākt izmeklēšanu.
Arī No sirds Latvijai frakcijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba uzskata, ka Liepājas metalurga lietā parlamentārajai komisijai būtu sakāmais, taču, kamēr strādā pretkorupcijas komisija, jaunas komisijas dibināšanai neesot nepieciešamība.
Idejai šonedēļ gan iebildis Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars, jo, pēc viņa domām, parlamentārās izmeklēšanas komisijas koalīcijas pretdarbības dēļ zaudējušas jēgu.
Kā alternatīvs variants koalīcijā uz brīdi pazibēja doma, ka tā dēvēto pretkorupcijas komisiju varētu likvidēt, taču materializēties tai neļāva fakts, ka nevienā normatīvajā aktā nav atrunāta kārtība, kā tas būtu darāms. Vienīgais risinājums būtu pieņemt politisku lēmumu, kā tas notika pagājušajā gadā, ar Saeimas balsojumu atlaižot Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītāju Aināru Dimantu. Kaut arī ticība šīs izmeklēšanas komisijas lietderīgumam vairākumam koalīcijas biedru nav, uz šādu soli tā pagaidām nav gatava.