Premjerministrs Māris Kučinskis, kura pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība piedalījās investora piemeklēšanā Liepājas metalurgam, uzskata, ka tagad kādam vajadzētu uzņemties atbildību par ārkārtīgi neveiksmīgo darījumu. Politiskie partneri gan nesteidz ar pirkstiem norādīt uz Vienotību, kuru pārstāvošie Ministru kabineta locekļi bija galvenie lēmēji šajā lietā.
Jau vēstīts, ka Ukrainas investori KVV Group ir pieņēmuši lēmumu par KVV Liepājas metalurga rūpnīcas konservāciju. Šādi KVV Group vadība lēmusi, ņemot vērā to, ka saglabājas ilgtermiņa negatīvie faktori, kas rada šķēršļus uzņēmuma darbībai, - «pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem un valsts neieinteresētība sniegt atbalstu nozarei». Tā kā ražotnes iekonservēšana 300 liepājniekiem nozīmē darba zaudēšanu, bet valstij - neieņemtus nodokļus un neprognozējamu miljoniem eiro liela parāda atmaksas grafiku, tas ir vērā ņemams trieciens tautsaimniecībai.
Premjerministrs uzskata, ka, izraugoties investoru, ir pieļauta kļūda un kādam vajadzētu uzņemties atbildību par to. Diemžēl politisko atbildību uzņemties vairs īsti nav kam, jo investoru apstiprinājusī valdība vairs nestrādā. Savukārt par «juridiskajiem aspektiem» būs jāspriež kompetentajām iestādēm. Premjers arī domā, ka šis neizdevīgais un valstij zaudējumus nesošais darījums tiks pētīts parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kuru drīzumā kāds izveidošot.
Vjačeslavs Dombrovskis, kurš investora meklēšanas laikā 2014. gadā bija ekonomikas ministrs, atceras, ka šis jautājums, pretēji loģiskajai piekritībai Ekonomikas ministrijai, bija nodots Vienotību pārstāvošā Andra Vilka vadītajai Finanšu ministrijai. «Valdība dažreiz pieņem lēmumus, kurus grūti izskaidrot. Droši vien tā lēma valsts galvojuma dēļ,» norādot uz Liepājas metalurga saistībām pret valsti, saka bijušais politiķis.
«Ministrs [A. Vilks] nāca ar savu viedokli, kā sašaurināt pretendentu loku, un tad izraudzījās konkrētu pretendentu. Finanšu ministram bija konkrēti piedāvājumi un redzējums, ko viņš vēlētos par investoriem. Konkrētie pretendenti pēdējā raundā bija divi ģeopolitiski ne īpaši korekti - KVV un otrs kaut kas samērā līdzīgs. Vairāki piedāvājumi no Rietumu puses izkrita agrākajos posmos. [..] Tika respektēts Finanšu ministra viedoklis,» atceras tolaik reformu partiju pārstāvējušais V. Dombrovskis un piebilst, ka lēmums par investora apstiprināšanu valdībā tika pieņemts, valdībā esošajām partijām piekrītot izvēlei, tādēļ norādīt uz kādu, kuram vajadzētu uzņemties atbildību, viņš nevēlas.
Arī Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis negrib norādīt uz kādu, kuram būtu jāuzņemas atbildība par kļūdaino izvēli. Pēc viņa domām, «atbildības uzņemšanās» koncepcija Latvijā ir tik nekonkrēta, ka tā nemudina uz nopietnām pārdomām.
«Nezinu, kam par to būtu jāuzņemas atbildība un kā izpaudīsies tā atbildības uzņemšanās. Raudāt gaužas asaras un skaļi vaimanāt, amatpersonai nolikt pilnvaras, aiziet uz banku un no kabatas izvilkt pēdējo eiro vai, ja tā ir politiskā partija, aiziet no Saeimas,» neslēpjot ironiju, saka A. Brigmanis. Turklāt tas valdībā bijis solidārs lēmums, un «tajā brīdī visi jau bija gandarīti, domājām, ka ļaus uzņēmumam strādāt».
Nedaudz tiešāk Vienotības virzienā norāda Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, kurš atceras, ka investora piesaistes procesā aktīvi piedalījusies «viena kompānija». Tā bija Vienotības valdību laikā bieži pieaicinātā Prudentia. Taču runāt par kādu, kuram vajadzētu uzņemties atbildību, aizbildinoties ar pārāk seniem notikumiem, viņš nevēlējās.