Kučinska valdībai aprit pirmās 100 dienas

© F64

Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) valdībai šodien aprit pirmās 100 dienas, kas nereti tiek uzskatīts par atskaites punktu jaunās valdības darbā.

Kučinskis valdības vadīšanu pārņēma no "Vienotības" politiķes Laimdotas Straujumas, par kuras iespējamo demisiju tika runāts vairākus mēnešus, pirms viņa paziņoja par šādu lēmumu. Lai gan Straujuma par demisiju paziņoja pagājušā gada decembra sākumā, jaunā premjera meklējumi nebija ātri, un Kučinska valdība tika apstiprināta 11.februārī.

Nominējot Kučinski premjera amatam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis kā pirmos uzdevumus jaunajai valdībai definēja Eiropas Savienības fondu naudas apguves sākšanu, izglītības reformas pabeigšanu, drošības jautājumu stiprināšanu, kā arī veselības aprūpes nozares reformas. Izvēloties Kučinski, Vējonis pamatoja, ka viņa priekšrocības ir skaidrāks valsts attīstības redzējums un lielāka iespēja izveidot koalīciju.

Lai gan sākotnēji topošajai koalīcijai grūtības sagādāja valdības deklarācijas sagatavošana, tomēr darbs pie tās tika pabeigts un kā nākamais uzdevums tika noteikts valdības rīcības plāna izstrāde. Arī šis darbs nebija raits, jo Kučinskis ministriju iesniegtos rīcības plānus izbrāķēja un lūdza ministrijām tos pārtaisīt.

Valdības rīcības plāns tika atbalstīts 26.aprīļa Ministru kabineta sēdē. Deklarācijā dots uzdevums īstenot nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz ienākumu no kapitāla un kapitāla pieauguma, uz patēriņu, uz nekustamo īpašumu un uz dabas resursu izmantošanu. Lai to īstenotu, ir noteikts, ka ir jāizvērtē nekustamā īpašuma politika, paredzot samērīgu nodokļa sloga pieaugumu dzīvošanai paredzētiem nekustamajiem īpašumiem. Rīcības plānā arī noteikts, ka tiks paredzēts samērīgs nodokļu sloga pieaugums dzīvošanai paredzētajiem nekustamajiem īpašumiem.

Pirmajās 100 dienās Kučinskis jau paspējis saskarties ar mediķu neapmierinātību, kuri lūgs Saeimai izvērtēt viņa piemērotību amatam, kā arī plašas diskusijas sabiedrībā par Stambulas konvenciju, kas turpinājās arī valdības sēdē. Turpinās arī nepatikšanas ar metalurģijas uzņēmumu "KVV Liepājas metalurgs", kur tā investori draud ar sūdzības iesniegšanu starptautiskajā šķīrējtiesā, jo uzskata, ka pārdošanas darījuma laikā viņiem neesot atklāta visa informācija.

Vērtējot valdības 100 dienās paveikto, Valsts prezidents šonedēļ atzina, ka tā ir rīkojusies atbilstoši tiem uzstādījumiem, kādus viņš sākotnēji bija devis. Tāpat Vējonis uzslavēja Kučinska vadīto valdību par sagatavoto rīcības plānu. "Atšķirība no citu valdību deklarācijām un rīcības plāniem ir tāda, ka šī valdība strādā pie tā, lai realizētu, nevis solītu. Tā ir būtiska atšķirība," noteica Vējonis. Prezidents arī neuzskata, ka būtu jāizvērtē kāda atsevišķa ministra darbs, jo valdībai ir jādarbojas kā vienotai komandai.

Savukārt Kučinskis atzinis - viņam šķitis, ka premjera darbs būs vieglāks. "Man šķita, ka man apkārt ir uzaugusi fantastiska čaula. To sasita lupatās. Man šķita, ka būs vieglāk. Tās varbūt ir tās ilūzijas. Teiksim - tu kaut ko norunā un tas tā arī notiek. Bet, lai notiktu, jārunā trīsreiz un vēl jākontrolē," intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" atklājis Kučinskis.

Darbā esot bijušas dažas mazas aizķeršanās un kļūdas komunikācijā. Tomēr vienlaikus premjers atzinis, ka viņam neesot nestabilitātes sajūtas.

Politika

Vakar jau rakstījām par Latvijas Republikas Saeimas 14. novembra lēmumu par jaunu regulējumu obligātās civiltiesiskās apbdrošināšanas (OCTA) likumā, kas nosaka vairākas būtiskas izmaiņas. Iedzīvotāji ar deputātu lēmumu nav mierā, it īpaši satraucoties par likuma normu, kas OCTA polises iegādi prasa arī tādām automašīnām, kas satiksmē nemaz nepiedalās.

Svarīgākais