Nepilnas divas nedēļas pēc Eiropas Komisijas (EK) revolucionārā piedāvājuma noteikt obligātās uzņemamo patvērumu meklētāju kvotas un soda naudu par to neizpildīšanu kopienas iekšlietu ministri atzinuši šo plānu par nepieņemamu.
Tomēr, kaut arī mazākumā, Latvijas politikā joprojām pastāv uzskats, ka kvotu ieviešana būtu drošāka un vieglāk kontrolējama sistēma.
Aizvadītās nedēļas nogalē Ungārijā tikās Eiropas Savienības Šengenas zonas ārējās sauszemes robežas dalībvalstu iekšlietu ministri. Šajā sanāksmē, kur Latviju pārstāvēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars, valdījis uzskats, ka EK piedāvātās obligātās kvotas un soda naudas nespēs atrisināt migrācijas krīzi. Komisijas ierosinājumā par katru neuzņemto patvēruma meklētāju dalībvalstij būtu jāsamaksā 250 000 eiro soda nauda.
«Varu apstiprināt - visi sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka tas nav risinājums, tāpēc šajā forumā visi bija noraidoši pret soda naudas noteikšanu,» saka R. Kozlovskis.
Lai EK ierosinājums kļūtu par dalībvalstīm saistošu dokumentu, tas jāapstiprina gan Eiropas Savienības Padomē, gan Eiropas Parlamentā, taču Vienotību pārstāvošais eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš uzskata, ka šī ideja jau cietusi sakāvi, par ko liecinot arī nule notikušās konferences atziņas un viedokļu maiņa pašā Eiropas Parlamentā. Politiķi esot sapratuši, ka ar obligātām kvotām problēma nav atrisināma.
Tiesa, vēl nesen Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā atbalstīja obligāto kvotu ieviešanu. Seši no astoņiem Latviju pārstāvošajiem eirodeputātiem, neatbalstot šo dokumentu, palika mazākumā, bet Saskaņu pārstāvošais Andrejs Mamikins un Latvijas Krievu savienības locekle Tatjana Ždanoka obligāto kvotu ieviešanu atbalstīja.
Saskaņas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs, kura vadītā Saeimas frakcija līdz ar lielāko daļu koalīcijas atbalstīja bēgļu uzņemšanu, skaidro, ka A. Mamikins, visticamāk, ievērojis savas politiskās grupas, kura atbalsta obligāto kārtību, disciplīnu.
Tomēr, kaut arī Saskaņa līdzīgi citiem politiskajiem spēkiem uzskata, ka Latvijai būs labāk, ja tai būs jāuzņem pēc iespējas mazāk patvēruma meklētāju, labāks risinājums varot izrādīties tieši obligāto kvotu ieviešana.
J. Urbanovičs domā, ka no bēgļiem Latvijai izvairīties neizdosies, bet kvotu sistēma sniegtu kontroles mehānismu gan pār uzņemamajiem patvēruma meklētājiem, gan to skaitu. «Var gadīties, ka ar kvotu sistēmu mums būs jāuzņem mazāk,» saka politiķis.
Viņš gan uzskata, ka Latvija tikai pagaidām iebilst pret EK piedāvāto kārtību un, ja ietekmīgākās kopienas dalībvalstis uzstās uz kvotu ieviešanu, negribīgi tam piekritīsim arī mēs.
Līdz ar citiem jautājumiem iekšlietu ministru sanāksmes dalībnieki diskutējuši par to, kā sadarboties saistībā ar robežu stiprināšanu, un lēmuši, ka jādara viss iespējamais, lai līdz gada beigām varētu likvidēt pagaidu robežkontroli tajās valstīs, kas to bija aizsākušas. Ministri arī vienojušies, ka dalībvalstīm jāsadarbojas divpusēji, nevis jāpaļaujas tikai uz sadarbību, iesaistoties ES robežapsardzes aģentūrā Frontex.
Latvija uzskata, ka ES ietekmīgāko, obligāto kvotu atbalstītāju valstu piesauktā solidaritāte nav viendabība, tās izpausmes var būt dažādas un fiziska personu pārdale vai finanšu kompensācija ir tikai viens no solidaritātes izpausmes veidiem, turklāt izmantojams tikai kā galējais līdzeklis ārkārtas situācijās, uzsver Iekšlietu ministrija. Diskutējot par solidaritāti, ir jārespektē katras dalībvalsts ieguldījums ārējās robežas apsardzībā. Bez efektīvas ārējās robežas uzraudzības nevar pastāvēt efektīva Eiropas patvēruma sistēma, iepriekš norādījusi Iekšlietu ministrija.