Deputātiem par vienu imunitāti mazāk

© F64

Jau pavisam drīz Saeimas deputātus, kas paveikuši kādu administratīvo pārkāpumu, nesargās imunitāte un nodarījumu fiksējusī amatpersona sodu grēciniekam varēs piemērot nekavējoties. Par šādiem grozījumiem Satversmē un Saeimas Kārtības rullī vienojušies Saeimas Juridiskās komisijas deputāti. Paredzēts, ka turpināsies arī darbs pie administratīvās imunitātes piemērošanas citām amatpersonām kārtības izmaiņām.

Juridiskā komisija otrajā lasījumā atbalstīja saistītos grozījumus, kas arī no Saeimas darbu reglamentējošā likuma izslēdz normas par parlamenta piekrišanu deputāta izdošanai administratīvai sodīšanai.

Lai turpmāk nodrošinātu sabiedrības informētību par deputātu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem, Juridiskā komisija likumprojektu trešajā lasījumā papildinājusi ar kārtību, kādā tiks paziņots par administratīvi sodītajiem deputātiem.

To darīs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, reizi kārtējās sesijas laikā Saeimas sēdē paziņojot par iepriekšējās sesijas un starpsesiju laikā administratīvi sodītajiem deputātiem.

Paziņojumā ietvers informāciju par deputāta izdarīto administratīvo pārkāpumu, norādot normatīvā akta normu, kurā paredzēts pārkāpums, par kura izdarīšanu persona saukta pie administratīvās atbildības, institūciju, kura pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, un uzliktā soda veidu, kā arī datumu, kad stājies spēkā lēmums par administratīvā soda uzlikšanu. Šāda paziņojuma sagatavošanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai ir tiesības pieprasīt ziņas no Sodu reģistra.

Patlaban Satversme noteic, ka pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas.

Kā norāda Satversmes grozījumu iesniedzēji, imunitātes mērķis ir nodrošināt parlamenta netraucētu funkcionēšanu un pasargāt deputātus no politiski motivētām apsūdzībām. Atsaucoties uz starpvalstu pretkorupcijas organizāciju GRECO, likumprojekta anotācijā norādīts, ka administratīvās imunitātes privilēģija ir pārāk plaša un bezjēdzīga šodienas Latvijas demokrātiskajā sabiedrībā. Imunitāte būtu jānosaka pietiekami šauri, un to nevajadzētu attiecināt uz maznozīmīgiem pārkāpumiem, kuru sodīšana nevar būtiski ietekmēt parlamenta locekļa darbību.

Grozījumu pretinieki gan pauduši viedokli, ka imunitātes atcelšana politiķiem pavērs iespēju izvairīties no sava likumpārkāpuma publiskošanas, taču atbalstītāji uzskatīja, ka Mandātu komisijai uzliktais pienākums sekot šādiem gadījumiem tādas aizdomas neitralizē.

Pabeidzot darbu ar deputātu administratīvo imunitāti, Juridiskā komisija iecerējusi arī uzrunāt parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, lai uzzinātu tās redzējumu par administratīvās imunitātes regulējuma sakārtošanu attiecībā arī uz citām valsts amatpersonām.

Mērķis ir sakārtot sistēmu, lai imunitāte būtu tikai tām valsts amatpersonām, kurām tā ir nepieciešama, skaidro komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Šis jautājums varētu tikt vērtēts attiecībā uz regulējumu, kas noteikts tiesnešiem, prokuroriem, drošības iestāžu pārstāvjiem un citām amatpersonām.

Uz nepieciešamību vērtēt jautājumu par valsts amatpersonu administratīvās imunitātes regulējumu komisijas sēdē norādīja partijas Saskaņa deputāti Valērijs Agešins un Andrejs Elksniņš.

Jau vēstīts, ka Saeima oktobrī noraidīja Saskaņas iesniegtos likumprojektus, kas paredzēja atteikties no imunitātes administratīvo pārkāpumu lietās un krimināllietās vairākām valsts amatpersonām - tiesībsargam, tiesnešiem, prokuroriem, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem.



Svarīgākais