Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers par spīti skaļiem iebildumiem turpina virzīt ideju par obligātajām uzņemamo patvēruma meklētāju kvotām un milzīgām soda naudām, ja tās neizpilda. Latvijas politiķi šim ierosinājumam kategoriski iebilst, taču sadzirdama arī nolemtības izjūta, ka spiedienam tomēr nāksies pakļauties.
Ar neapmierinātības vilni sacēlušo iniciatīvu Eiropas Komisija klajā nāca aizvadītajā nedēļā. Tā rosina nākotnē uzlikt ES dalībvalstīm par pienākumu uzņemt patvēruma meklētājus no tām bloka valstīm, kurās viņu jau ir pārāk daudz, un noteikt ES dalībvalstīm 250 000 eiro sodu par katru patvēruma meklētāju, ko tās atteiktos uzņemt.
Ierosināts arī priekšlikums - ja kādā ES dalībvalstī pie bloka ārējām robežām ir pārāk daudz patvēruma meklētāju, tad sadalīt viņus pa dalībvalstīm pēc automātiskas sistēmas.
Četras Višegradas grupas Centrāleiropas valstis, kā arī Lietuva un Igaunija jau paziņojušas, ka jauno EK plānu neatbalsta. Arī Latvijas valdošā koalīcija noraida šo ierosinājumu kā nesamērīgu.
Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais premjerministrs Māris Kučinskis uzsver, ka Latvijas pozīcija saistībā ar bēgļu pārvietošanu nav mainījusies, proti, procesam ir jābūt brīvprātīgam, un jaunā komisijas iniciatīva Latvijai nav pieņemama.
Tiesa, Latvija atzinīgi novērtējot to, ka komisija ieklausījusies dalībvalstu viedoklī un saglabājusi Vācijas kancleres Angelas Merkeles apšaubītās Dublinas regulas pamatprincipu, ka par patvēruma pieteikuma izskatīšanu atbildīga ir pirmā dalībvalsts, kurā patvēruma meklētājs ierodas, saka premjers, kura politiskais spēks iepriekš atbalstīja patvēruma meklētāju uzņemšanu, taču kategoriski atsakās uzņemt vairāk nekā līdz šim atrunāto skaitu.
Eiropas Savienības šķelšanā EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru vaino Nacionālo apvienību pārstāvošais Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, kurš uzskata, ka komisijas prezidents nemaz nemēģina rast visiem pieņemamu risinājumu krīzei.
«Tagad viņš nāk ar priekšlikumu, kas ir kliedzoši agresīvs. Doma ir vienkārša - vēlāk tiks nolaista cena par patvēruma meklētāju neuzņemšanu, un tad jau tiks panākts kompromiss. Visi pēc tam tikai atviegloti nopūtīsies,» pesimistisku scenāriju ieskicē politiķis. Laikā, kad tieši migrācijas krīzes dēļ ES piemeklējuši smagi laiki, šādi uz konfliktu kurinoši risinājumi esot īpaši nelabvēlīgi.
Arī Vienotībai, kura viskvēlāk aģitēja par nepieciešamību palīdzēt bēgļu dēļ grūtībās nonākušajām ES dalībvalstīm, jaunais EK piedāvātais scenārijs nav pieņemams. Partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsver, ka partijai nav pieņemama ne obligāto kvotu ieviešana, ne soda naudas piemērošana to nepildītājiem. Ņemot vērā, ka Latvijai nepieciešams panākt ekonomikas izaugsmi, lai izceļojušajiem ideja par atgriešanos kļūtu pievilcīgāka, draudēšana ar milzīgajām soda naudām, kurām ir potenciāls iecirst nevajadzīgu robu valsts budžetā, neatbilstot arī ES solidaritātes principam.
Skeptisks par ES dalībvalstu izredzēm izvairīties no EK scenārija īstenošanās ir arī Saskaņu pārstāvošais eirodeputāts Andrejs Mamikins. Viņa ieskatā EK ierosinājums nākotnē uzlikt ES dalībvalstīm par pienākumu uzņemt patvēruma meklētājus no tām bloka valstīm, kurās viņu jau ir pārāk daudz, tiks īstenots, neskatoties uz vairāku valstu pausto pretošanos - ja EK ar tās prezidentu Ž. K. Junkeru priekšgalā iestājusies par šādu mērķi, tas tiks pieņemts.
«Skatīsimies kaut vai no tā viedokļa, ka mēs saņemam lielus līdzekļus no ES. No kuras valsts lielākoties nāk šis finansējums? Tā ir Vācija,» sacīja A. Mamikins, norādot, ka tās interesēs ir panākt, lai visas ES dalībvalstis uzņem patvēruma meklētājus.