Kopš pagājušās piektdienas Lielbritānijā oficiāli sākusies kampaņa pirms 23. jūnijā gaidāmā referenduma par valsts palikšanu Eiropas Savienībā.
Taču gan Brexit (izstāšanās) piekritējiem, gan pretiniekiem pietrūkst dzelžainu argumentu, jo, godīgi sakot, neviens jau īsti nezina, kas notiks, ja britu vairākums atbalstīs izstāšanos no ES. Tāpēc kampaņā pašlaik dominē emocijas un minējumi, kas tiek atšķaidīti ar rūpīgi atlasītiem neatkarīgiem pētījumiem – tiem, kurus katra puse uzskata par sev izdevīgiem.
Piemēram, šīs nedēļas sākumā viens no ciešākajiem premjera Deivida Kamerona (viņš, kā zināms, aģitē par palikšanu ES ar uzlabotiem nosacījumiem) sabiedrotajiem, finanšu ministrs Džordžs Osborns paziņoja, ka izstāšanās no ES nozīmē – britu ekonomika 2030. gadā būs par 6% vājāka, nekā tā varētu būt, paliekot savienībā. Katras mājsaimniecības zaudējumi šādā gadījumā būtu 4300 sterliņu mārciņu gadā, tautiešus (galvenokārt tos, kuri vēlas balsot par izstāšanos vai vēl nav izlēmuši, kā rīkoties 23. jūnijā) brīdinājis finanšu ministrs. Taču nav īsti saprotams, no kurienes viņš rāvis šādus skaitļus un vai tos nav sagādājuši tie paši ekonomikas spīdekļi, kuriem vēl 2008. gada sākumā nebija ne jausmas par globālo finanšu krīzi un kuri vēl 2015. gada sākumā apgalvoja, ka «naftas cenas kuru katru brīdi kāps». Turklāt nevienam (ne Briselē, ne Londonā) taču vēl nav zināms, kāds būs Lielbritānijas statuss gadījumā, ja šīs valsts iedzīvotāju vairākums tomēr nobalsos par izstāšanos no ES. Ir taču atšķirība, vai spēkā paliks brīvās tirdzniecības līgumi un Lielbritānija būs tikpat cieši integrēta ES kopējā tirgū kā Norvēģija vai Šveice, kas nav savienības dalībvalstis, vai arī tās statuss būs aptuveni tāds pats kā Kanādai...
Viens no aktīvākajiem Brexit kampaņas dalībniekiem, tieslietu ministrs Maikls Gouvs jau paspējis Dž. Osborna izteikumus nodēvēt par «šausmu stāstiem», ar ko tiek biedēti mazi, nepaklausīgi bērni. Viņa domubiedri uzsver, ka uz nepārbaudītiem minējumiem balstīti arī tie pētījumi, kas liecina, ka, Lielbritānijai izstājoties no ES, būtiskus zaudējumus cietīs liela daļa valsts uzņēmēju, bet Londonas Sitija zaudēs savu finanšu centra statusu. Iespējams, tā arī ir, taču argumentācijas balstīšana uz minējumiem ir raksturīga arī Brexit nometnei, kas izstāšanās gadījumā sludina Lielbritānijas ekonomisko uzplaukumu. Nezinot, kādas būs šīs no ES izstājušās Lielbritānijas attiecības ar 27 valstu bloku, šādi solījumi ir diezgan bezatbildīgi. Turklāt jāņem vērā, ka Lielbritānijas iedzīvotāju vairākuma balsojums par izstāšanos no ES var izprovocēt jaunu neatkarības referendumu Skotijā.
Interesanti, ka pat nelegālās imigrācijas problēmu (vienu no tām, kas visvairāk satrauc britu elektorātu) Brexit piekritēji un pretinieki pamanījušies katrs pavērst sev vēlamā virzienā. Kamēr M. Gouvs un viņa sekotāji uzsver, ka Lielbritānija beidzot varēs slēgt savas robežas, lai neielaistu nelegālos ieceļotājus, D. Kamerona nometne apgalvo absolūti pretējo – izstāšanās no ES var novest pie tā, ka Britu salās ieradīsies simtiem tūkstošu migrantu, jo Francijai vairs nebūs saistoša Lamanša šauruma piekrastes un Kalē ostas apsardze. Tomēr konservatīvi noskaņotā britu prese norāda, ka premjera un viņa domubiedru loģika krietni klibo. Pirmkārt, ja reiz Lielbritāniju gaida tādas ekonomiskās problēmas, kā to sludina Brexit pretinieki, šī valsts vairs nebūs nelegālo migrantu iecienīts galamērķis. Bet, otrkārt – viens no Brexit piekritēju galvenajiem jājamzirdziņiem taču ir valsts robežu sargāšana, ko pēc izstāšanās no ES varēs realizēt pilnībā, neņemot vērā dažādās direktīvas.