Prezidents nepauž iebildumus pret gaidāmajiem Krimināllikuma grozījumiem

Politiķis atzina, ka plašāku komentāru sniegšanai vēl jāsagaida deputātu galīgais lēmums, taču viņš neslēpa gandarījumu, ka uz otro lasījumu tika izteikti dažādi priekšlikumi un norisinājās vairākas debates ar dažādu ekspertu klātbūtni.

Prezidents skaidroja, ka vairākās diskusijās piedalījās tiesībsargs un Latvijas pārstāvis Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kuru atzinumi par piedāvātajām likumu pantu versijām bijuši pozitīvi, proti, ka tie neesot pretrunā ar cilvēktiesībām. Turklāt, kā norādīja prezidents, grozījumi neesot arī pretrunā Satversmei.

Jau vēstīts, ka Saeimas Juridiskā komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja pretrunīgi vērtētos Krimināllikuma grozījumus, kuru mērķis ir hibrīddraudu novēršana. Par grozījumiem 21.aprīlī jālemj Saeimai.

Pēc kritikas saņemšanas par dažādiem likumprojekta aspektiem vairākas no normām to izskatīšanas laikā ir precizētas. Norma par valsts noslēpuma iegūšanu, kas radīja bažas par tās iespējamo izmantošanu pret žurnālistiem, pagaidām tika izslēgta no likumprojekta. Pēc būtības tā dēvētās žurnālistu normas izskatīšana tika atlikta uz divām nedēļām pēc diskusijām par Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumiem.

Krimināllikuma grozījumi paredzēs, ka sods pienāksies par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā. Par šādu nodarījumu rosināts noteikt sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.