Kādreiz politisko toni noteicošā Vienotība solījumu būt konstruktīvam koalīcijas partnerim pilda, publiski kritizējot premjerministru un partneru ministrus. Organizācija cīņā par sabiedrības uzmanību ķērusies arī pie opozīcijai raksturīgiem instrumentiem. Tomēr eksperti uzskata, ka partija zaudētās pozīcijas nevar atgūt tikai ar agresīvu retoriku. Nepieciešami arī darbi, kuri pagaidām nav pamanāmi.
Vienotībai zaudējot Ministru prezidenta amatu, tās priekšsēdētāja solīja, ka, būdama konstruktīva partnere, organizācija pastiprinātas rūpes veltīs pensionāriem un bērniem. Politiskais diskurss šobrīd mainījis virzienu un uzmanības centrā ir veselības aprūpes jautājumi, tāpēc Vienotība nenogurst pabikstīt Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošo veselības ministru.
Savukārt valdības rīcības plānā neiekļautais drošības jautājums un pielaidīgā attieksme pret valsts budžeta deficīta palielināšanu, lai varētu rast naudu veselības nozarei, Vienotības priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai ļāvusi kritizēt ZZS pārstāvošo premjeru Māri Kučinski.
Cīņā par sabiedrības uzmanības saglabāšanu nule kā likts lietā arī līdz šim tikai opozīcijai raksturīgs instruments – Saeimas parlamentārās komisijas dibināšana. Tās mērķis būtu Rīgas pašvaldības uzņēmumu darbības izvērtēšana. ZZS šādai iecerei gan iebilst, taču komisijas dibināšanai nepieciešamo deputātu parakstu skaitu Rīgas domes opozīcijā esošā Vienotība iecerējusi iegūt ar tādās pašās pozīcijās esošās Nacionālās apvienības palīdzību.
No lielisko reitingu un premjerministra amata iegūšanas radītās eiforijas zaļzemniekus Latvijas Zemnieku savienības kongresā aizvadītajā nedēļas nogalē mēģināja atmodināt Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis. Viņš brīdināja, ka ZZS vadītajai valdībai pastāv ļoti lieli politiskie riski, jo Vienotība zemo reitingu dēļ veiks «dažādas politiskās kustības», kas omulīgo ZZS dzīvi padarīs krietni sarežģītāku.
Kā pašsaprotamu Vienotības aktivizēšanos uztver sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. Taču tikai ar mediju telpas aizpildīšanu un centieniem saglabāt vēlētāju uzmanību savus mērķus politiskā organizācija nevarēšot sasniegt.
«Ja Vienotība sēž klusi un mierīgi, medijiem nav iemeslu pievērst tai uzmanību. Līdz ar to Vienotība pazustu no sabiedrības uzmanības. Šādos apstākļos atgriezt popularitāti būtu absolūti neiespējami. Saglabāt uzmanību var, tikai ieņemot aktīvu pozīciju. No tā automātiski neizriet, ka Vienotība atgūs sabiedrības simpātijas. Tās nav tieši proporcionālas publiskajai agresivitātei, taču tas ir absolūti nepieciešams priekšnosacījums, lai popularitāti atgūtu,» saka A. Kaktiņš.
To, ka Vienotība valdības sargsuņa lomā nenogurs, līdz M. Kučinskis pametīs premjera amatu, prognozē politologs Ivars Ījabs, kurš norāda, ka šāda mazliet populistiska uzvedība iekšējās vai ārējās opozīcijas pārstāvjiem nav nekas neparasts. Turklāt šādi organizācijas ierindas biedriem tiek dots signāls, ka Vienotība joprojām ir rīcībspējīga un «spēj pacelt balsi valdības līmenī».
Uz Vienotības izvēlētās stratēģijas vājajām vietām norāda politologs Filips Rajevskis, kurš atgādina, ka, ilgus gadus būdama valdības vadībā, organizācija piedalījusies daudzu lēmumu pieņemšanā un ar tiem vēlētāji turpina asociēt partiju, tādējādi var tikt radīts priekšstats, ka Vienotība divkosīgi kritizē pati savu veikumu. Lai šī stratēģija būtu veiksmīga, nepieciešami Vienotības ministru tautai tīkami darbi, kuri pagaidām neesot manāmi.