Latvija no NATO un Krievijas padomes sēdes, kas norisināsies 20.aprīlī, nesagaida principiālas izmaiņas Krievijas pašreiz īstenotajā politikā un attiecībās ar NATO, tomēr tā cer uz pozitīvu impulsu turpmākajam dialogam un savstarpējās uzticības atjaunošanai, aģentūrai LETA skaidroja Ārlietu ministrijas preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons.
Ministrijas pārstāvis skaidroja, ka sēdē Latviju pārstāvēs vēstnieks NATO Indulis Bērziņš. Pati padome ir pušu politiskā dialoga turpinājums, kas faktiski kopš dibināšanas brīža formāli neesot pārtraukts, jo arī pēc krīzes Ukrainā regulāri norisinājušās NATO ģenerālsekretāra un viņa vietnieka tikšanās ar Krievijas amatpersonām.
"Šī sanāksme notiks 28+1 formātā, un tā nenozīmē NATO politikas iepretim Krievijai maiņu. Tā nenozīmē atgriešanos pie NATO un Krievijas praktiskās sadarbības, kas tika pārtraukta 2014.gada aprīlī pēc Krievijas agresīvajām darbībām Ukrainā. Sanāksme apliecina alianses apņēmību uzturēt politisko dialogu ar Krieviju ar mērķi pozitīvi ietekmēt aktuālo problēmu risinājumus, risināšanas gaitu, kas vērsti uz miera un stabilitātes nodrošināšanu reģionā," sacīja Jansons.
Viņš arī norādīja, ka gaidāmās sanāksmes darba kārtībā ir trīs punkti - krīze Ukrainā un Minskas vienošanās, jautājumi, kas saistīti ar militārajām aktivitātēm un to caurskatāmību un risku samazināšanu, kā arī drošības situācijas novērtējums Afganistānā un reģionālie terorisma draudi.
"Savu uzmanību īpaši pievērsīsim pirmajiem diviem punktiem, jo tie īpaši ietekmē drošības situāciju mūsu reģionā. To nosaka gan Krievijas kavēšanās ar Minskas vienošanās saistību izpildi, Krievijas palielinātās militārās aktivitātes Baltijas jūrā, kā arī citos reģionos," viņš piebilda.
Jansons gan atzina, ka no gaidāmās tikšanās Latvija nesagaida, ka tā nesīs principiālas izmaiņas Krievijas pašreiz īstenotajā politikā un attiecībās ar NATO, taču cer uz pozitīvu impulsu turpmākajam dialogam un savstarpējās uzticības atjaunošanai.