Eiroparlaments atbalsta Kalnietes zvaigžņu karus

 
AMERIKA, ČAU! «Ir nepieciešams aizstāt ASV intereses trūkumu ar savu spēju attīstīšanu,» skaidro deputāte Sandra Kalniete. Šī ideja iekļauta viņas gatavotajā parlamenta rezolūcijā ©Scanpix

Latvijas eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes sagatavotā rezolūcija par turpmāko Eiropas Savienības drošības un ārējo politiku pēc visu priekšlikumu un kompromisu iekļaušanas uzblīdusi no septiņām uz 26 lapām, un pat tās nosaukums vairāk dzeju atgādina – Par ES mainīgā globālā vidē – saistītāka, strīdīgāka un sarežģītāka pasaule. Tomēr sākotnējās pamatidejas arī lielā ūdens daudzumā ir atrodamas.

Dokumentā ieteikta virzība uz kopīgu ES ārpolitiku un drošības politiku, rūpes par stabilitāti kaimiņos un kaimiņu kaimiņos, atteikšanās no rožainās pārliecības, ka visi mainīsies, lai tikai iestātos Eiropas Savienībā, un visbeidzot – kopīgu Eiropas bruņoto spēku veidošana.

Eiropai jāpaļaujas uz sevi

Attiecībā uz Eiropas armiju Latvijā varētu būt vislielākā skepse, jo līdzšinējā aizsardzības politika veidota tā, kā to par pareizu uzskata mūsu stratēģiskais partneris – Amerikas Savienotās Valstis. Savukārt ES parlaments piedāvā sākt rīkoties patstāvīgi. Par nepieciešamību veidot Eiropas militārās aizsardzības sistēmu Eiropas politiķi sāka domāt tādēļ, ka ASV – Baraka Obamas prezidentūras laikā – fokusējās uz Āziju.

«Ir nepieciešams aizstāt ASV intereses trūkumu ar savu spēju attīstīšanu,» skaidro deputāte Kalniete, un šī viņas pārliecība rezolūcijas tekstā skan šādi:

«ES un tās dalībvalstīm jābūt vienotākām un gatavākām uzņemties lielāku atbildību par savu kolektīvo drošību un teritorijas aizsardzību, mazāk paļaujoties uz ASV, jo īpaši Eiropas kaimiņreģionos.» Šobrīd gan amerikāņi sakās atgriežamies Eiropā, plāno pārdislocēšanos Austrumeiropā. Viņu tanki, demonstrējot savu klātbūtni, bet nepārkāpjot krieviem dotos solījumus, pa sliedēm jau pašlaik turp atpakaļ tiek vizināti biežāk. Tomēr, ja vēlēšanās ASV uzvarēs Bērnijs Sanderss vai Donalds Tramps, Eiropai uz sevi pašu vien nāksies paļauties, uzskata deputāte. Ja vēl Lielbritānija izstāsies no savienības, Latvijai svarīgākie partneri paliks Polija, Ungārija, Čehija, Lietuva un Igaunija.

Pabriks ideju kritizē

Protams, ne viss parlaments atbalstīja rezolūciju. «Par» vakar nobalsoja divas trešdaļas, un arī ne visiem atbalstītājiem dokuments šķiet nevainojams. Tostarp eiroparlamentārietim un bijušajam Latvijas aizsardzības ministram Artim Pabrikam. Viņš atzīst, ka tā varbūt ir laba nākotnes vīzija, taču pašreizējos apstākļos sabiedrībā pieprasījuma pēc federālas Eiropas neesot, un kopīga armija tieši to arī nozīmētu. Turklāt vispirms jātiek galā ar to, ko esam apņēmušies izdarīt, bet nedarām NATO sastāvā.

Līdzšinējie eiropiešu panākumi aizsardzības laukā patiesi ir pieticīgi. Sandra Kalniete min, ka ES valstis aizsardzībai pa visām tērē 50% no tā, ko ASV, bet efektivitātes ziņā tie ir tikai 10% no ASV sasniegtā. Tāpēc dalībvalstīm jāplūdina kopā visi militārie resursi, datubāzes, izlūkošanas jaudas. Jāveido kaujas grupas, kas būtu spējīgas uz patstāvīgām operācijām arī ārpus ES teritorijas.

NATO likvidācija noraidīta

Rezolūcijas tekstu parlamentārieši centās papildināt ar vairāk nekā 400 labojumiem. Opozīcijas sniegtie palika klāt pievienotajā parlamenta mazākuma viedokļu apkopojumā, un tajā atrodamas pašreizējās ģeopolitiskās situācijas kontekstā patiesi romantiskas pērles. Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa pieprasa:

• pilnīgu atbruņošanos (tostarp kodolatbruņošanos) ES un globālā līmenī;

• militāro (pētniecības) izdevumu neparedzēšanu ES budžetā;

• panākt visu pasākumu nepārprotamu atbilstību ANO Statūtiem un starptautiskajām tiesībām;

• tikai un vienīgi civilus un miermīlīgus konfliktu risinājumus;

– ES un NATO stingru nošķiršanu un NATO likvidāciju.

Latvijas deputātes vadītais parlamenta sacerējums gluži pretēji aicina uz militāro un drošības pasākumu pastiprināšanu Eiropā. Tiesa gan, rezolūcijai nav likuma spēka, un pēc būtības dokuments satur politiskās vadlīnijas Eiropas Komisijai, jo arī tā šobrīd strādā pie Eiropas jaunās ārlietu un drošības stratēģijas. Galvenā atbildīgā ir ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni. Pagaidām nav zināms, cik lielā mērā abi šie dokumenti pārtaps vienotā nākotnes politikā. Varbūt parlamenta teksti tiks «pieņemti zināšanai», bet varbūt izmantoti pēc copy paste principa.



 

Abonē