Zaļajiem muti neaizvērs
Kļūstot par Valsts prezidentu, Raimonds Vējonis atbrīvoja vienu no Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāja amatiem. Aizvadītajā sestdienā tajā ievēlēts Ingmārs Līdaka, kas prezidenta priekšvēlēšanu laikā bija viens no R. Vējoņa uzticības personām.
Latvijas Zaļajā partijā (LZP) I. Līdaka iestājās jau 1995. gadā, bet lielajā politikā pieteicās vien 2001. gadā, kad kandidēja Rīgas domes vēlēšanās un tika ievēlēts. Nākamajās galvaspilsētas pašvaldības vēlēšanās, kurās LZP kandidēja kopā ar Latvijas Zemnieku savienību, veidojot Zaļo un zemnieku savienību, viņš cieta neveiksmi, taču 2006. gadā, kandidējot 9. Saeimas vēlēšanās, mērķi sasniedza.
Īpaši populārs jau tā darbības Zooloģiskajā dārzā dēļ plaši atpazīstamais politiķis kļuva 2009. gada 15. oktobrī, kad Saeimas sēdē, izskatot likumprojektu «Latvijas valsts karoga likums», I. Līdaka zaudēja savaldību un savas runas laikā opozīcijas deputātam Nikolajam Kabanovam no tribīnes uzkliedza: «Aizver muti!», jo tas runas laikā necienīgi skaļi sarunājās ar kādu citu politiķi. Šis izsauciens uz neilgu laiku I. Līdaku uznesa nebijušos popularitātes augstumos.
Par I. Līdaku LZP kongresā nobalsoja 166 delegāti, bet par otru kandidātu, veselības ministru Gunti Belēviču, 93 delegāti. Tomēr ministrs bez amata politiskajā organizācijā nepalika. Viņu atkārtoti ievēlēja partijas valdē. Šajā balsojumā par labu kandidātu viņu atzina 226 partijas biedri, konkurējošo nule kā par Saeimas deputātu kļuvušo Valdi Kalnozolu un viņa 69 atbalstītājus atstājot zaudētājos.
LZP līderi kongresā klātesošajiem partijas biedriem atgādināja arī partijas ideoloģijas stūrakmeņus – konkurējošu skatījumu uz popularitāti zaudējošajiem globālisma un liberālisma principiem. Tā LZP priekšsēdētājs Edgars Tavars uzskata, ka šobrīd sabiedrībā radusies nepieciešamība pēc valstiskuma atbalstītājiem un ir vajadzība pēc tādām partijām kā LZP.
Politiķis uzskata, ka politiskais svārsts, kas līdz šim bija globālisma pusē, strauji nāk atpakaļ. Nesen Latvijas politiskie spēki dalījās latviešos un krievos jeb Austrumos un Rietumos, bet tagad skaidri iezīmējas trešais kurss – valstiskums, skaidro E. Tavars.
Savukārt LZP līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks klātesošajiem atgādināja, ka Latvijas zaļie atšķiras no pārējās Eiropas zaļajām partijām, piemēram, bēgļu plūsmas jautājumā. Politiķis patvēruma meklētājus salīdzināja ar invazīvajām sugām, kurām dabisko ienaidnieku jaunapgūtajās teritorijās nav.
V. Silenieks uzskata, ka Eiropā ir augsta tolerances pakāpe, tāpēc vidējais eiropietis nespēj iedomāties nekaunību, ar ko nākas vai var nākties sastapties komunikācijā ar citas kultūras pārstāvjiem. Taču «šādas globālās sērgas» liekot sagatavoties nepieciešamajām izmaiņām. «Jāspēj atsijāt iecietību un toleranci no ļaunprātības un terorisma,» saka politiķis.