Āboltiņa atdod grožus

AIZIET. Solvita Āboltiņa politiskajā arēnā noteica toni gandrīz desmit gadu, tagad, kad viņas vadītā Vienotība balansē uz politiskajiem spēkiem izšķirošo piecu reitinga procentu sliekšņa, viņa no organizācijas vadības atsakās, dodot iespēju nākamajam līderim, kuru organizācija izraudzīsies jūnija sākumā © F64

Solvita Āboltiņa, kuras vadītā politiskā partija Vienotība ilgus gadus bija sabiedrības viens no atbalstītākajiem politiskajiem spēkiem, beidzot atklājusi savu izvēli – partijas ārkārtas kongresā viņa uz organizācijas priekšsēdētājas amatu atkārtoti nekandidēs.

«Vienotībai nepieciešama ticība saviem spēkiem, nākotnei un atdzimšanai. Atdzimšana nav iespējama bez pārmaiņām, bez reālas vadītāja nomaiņas. [..] Es neaizeju, es palieku kopā ar jums, lai turētu vēlētājiem dotos solījumus, veidot Latviju par labāko valsti pasaulē,» svētdien Dailes teātrī sapulcinātajiem partijas biedriem teica ilggadējā Vienotības vadītāja, kuras pilnvaru laikā partija sasniegusi gan citiem labēji centriskajiem politiskajiem spēkiem apskaužamus rezultātus Saeimas vēlēšanās, gan ārkārtīgi zemus reitingus pēdējo mēnešu laikā.

S. Āboltiņa Vienotību vada kopš 2011. gada, kad zem šā nosaukuma bija pulcējušies vairāki neatkarīgi politiskie spēki. Pirms tam – no 2008. līdz 2010. gadam – viņa vadīja Jauno laiku, kas bija viens no Vienotības stūrakmeņiem.

Spilgtās politiķes vadībā Vienotība guvusi atzīstamus panākumus Saeimas vēlēšanās, iegūstot tiesības trīs reizes valdību veidot Valdim Dombrovskim un vēl divas – Laimdotai Straujumai, tomēr pēdējā laikā partija ir piedzīvojusi dramatisku reitinga kritumu, tam pietuvojoties 5% robežai, kas jebkuru politisko spēku Saeimas vēlēšanu laikā šķir no iekļūšanas parlamentā.

Šajā Saeimas sasaukumā S. Āboltiņa ir Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja, tāpat viņa vada Saeimas Nacionālās drošības komisiju.

Vienotība pārvēlēs partijas vadību ārkārtas kongresā 4. jūnijā. Kandidātus uz partijas vadību var izvirzīt līdz 18. aprīlim. Kandidātus valdes priekšsēdētāja un domes priekšsēdētāja amatam var izvirzīt vismaz 15 partijas biedru, bet valdes locekļa amatam – desmit.

Ņemot vērā, ka S. Āboltiņa uz partijas priekšsēdētāja amatu nekandidēs, par partijas vadītāja amatu varētu cīnīties bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs un Saeimas deputāts Edvards Smiltēns. Pašlaik abi šie politiķi strādā partijas valdē.

Pašlaik partijas nodaļas spriež par iespējamiem kandidātiem, ko virzīt šim amatam. Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš paudis, ka A. Piebalgu Vienotības priekšsēdētāja amatam virzīs gan partijas politiķi Eiropā, gan vietējie un reģionālie līderi, gan par iekšējiem opozicionāriem dēvētie politiķi.

Tikmēr vairāku nodaļu pārstāvji plāno šim amatam virzīt arī E. Smiltēnu. Cēsu novada nodaļas vadītājs Māris Baltiņš apliecina, ka aptaujātas vairākas nodaļas un E. Smiltēna kandidatūras izvirzīšanai nepieciešamie paraksti būs. Pēc viņa domām, jādod iespēja Vienotību vadīt jaunākās paaudzes cilvēkiem. Tiesa, Cēsu domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs jau paspējis paust atbalstu A. Piebalga kandidatūrai.



Politika

Ķīna gatava sadarboties ar izmeklēšanu, kas tiek veikta saistībā ar divu Baltijas jūras kabeļu pārraušanu, piektdien pavēstīja Ķīnas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Mao Nina, ar paziņojumu nākot klajā dienu pēc tam, kad lūgumu sadarboties bija izteikusi Zviedrija.

Svarīgākais