Vienotības kandidātu saraksts sašaurinās

© F64

Gaidot, kad Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa atklās savu lēmumu par iespējamo mēģinājumu ārkārtas vēlēšanās saglabāt šo amatu, pašā organizācijā izkristalizējas divi kandidāti. Process, kādā tas notiek, gan saniknojis pašreizējo partijas vadītāju.

Vēl nesen par pietiekami ticamiem kandidātiem Vienotības vadītāja amatam tika piesauktas trīs personas – bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs, Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns un Cēsu pilsētas pašvaldības vadītājs Jānis Rozenbergs. Netiek izslēgts arī tas, ka bez cīņas savu posteni neatstās S. Āboltiņa. Arī viņas kandidatūrai ir atbalstītāji.

«Savu atbalstu esmu solījis Andrim Piebalgam un šādi esmu devis skaidru mājienu, ka uz priekšsēdētāja amatu nekandidēšu,» sašaurinot konkurenci, Neatkarīgajai saka J. Rozenbergs.

Jaunākais no atlikušajiem kandidātiem, 31 gadu vecais E. Smiltēns gan no iespējas kandidēt ietekmīgajam partijas amatam neatteikšoties. Tiesa, viņš īsti nezinot, cik liels atbalsts viņam šobrīd ir. Kandidatūras oficiālai pieteikšanai nepieciešamais 15 partijas biedru atbalsts noteikti esot.

E. Smiltēns politikā darbojas jau deviņus gadus, bet pirmo reizi pie varas neveiksmīgi mēģināja nokļūt 2009. gadā – Saulkrastu novada domes vēlēšanās. Pēc tam 9. Saeimā bijis deputāta Aigara Štokenberga palīgs, bet 10. Saeimas vēlēšanās jau kļuva par deputātu un bija Vienotības frakcijas priekšsēdētāja Dzintara Zaķa vietnieks.

Spēcīgāk šobrīd izskatās gan starptautiskajā arēnā, gan Latvijas politikā pieredzējušākais A. Piebalgs. Turklāt viņa kandidatūras atbalstam Vienotības biedrus aģitē Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Viņš apzvanījis vairākus partijas biedrus, nodaļu vadītājus un secinājis, ka nepieciešamo atbalstu A. Piebalgam atrast nav grūti.

«Viņam ir ļoti plašs atbalsts, un par viņa izvirzīšanu parakstījušies Saeimas un Eiropas Parlamenta deputāti, Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis, nodaļu vadītāji, kā arī pilsētu mēri. Pieņemu, ka tas ir tikai sākums,» saka eirodeputāts.

A. Piebalgu valdes priekšsēdētāja amatam izvirzīšot arī eirodeputāti Sandra Kalniete, Inese Vaidere un Artis Pabriks, kā arī bijusī premjere Laimdota Straujuma, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, Rīgas domes deputāts Olafs Pulks, Saeimas deputāti Ainars Latkovskis un citi.

Uzsverot, ka parakstu vākšana kāda kandidāta atbalstam ir normāla demokrātiska parādība, pašreizējā partijas priekšsēdētāja S. Āboltiņa gan uzskata, ka K. Kariņa realizētā aģitācija par labu A. Piebalgam konfliktē ar partijas centieniem organizācijas darbā un nopietnu lēmumu pieņemšanā vairāk iesaistīt reģionālās nodaļas. Viņu izvēle šobrīd tiekot nevajadzīgi ietekmēta, uzskata politiķe, kura labprātāk ļautu partijas biedriem reģionos izdarīt brīvu, organizācijas līdzšinējās elites neiespaidotu lēmumu.

Pati S. Āboltiņa savu izvēli par iespējamo atkārtoto kandidēšanu uz Vienotības priekšsēdētājas amatu partijas biedriem atklās svētdien.



Politika

Ķīna gatava sadarboties ar izmeklēšanu, kas tiek veikta saistībā ar divu Baltijas jūras kabeļu pārraušanu, piektdien pavēstīja Ķīnas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Mao Nina, ar paziņojumu nākot klajā dienu pēc tam, kad lūgumu sadarboties bija izteikusi Zviedrija.

Svarīgākais