Cīņai ar hibrīddraudiem ES pastiprinās sadarbību ar NATO

Attēlam ir ilustratīva nozīme © Scanpix

Eiropas Komisija un Augstā pārstāve šodien pieņēma kopīgu regulējumu, lai vērstos pret hibrīddraudiem un stiprinātu ES, tās dalībvalstu un partnervalstu izturētspēju, vienlaikus palielinot sadarbību ar NATO šo draudu apkarošanā.

Pēdējos gados ES un tās dalībvalstis aizvien vairāk ir pakļautas hibrīddraudiem - naidīgām darbībām, kuras vērstas uz reģiona vai valsts destabilizāciju. Eiropas Komisija un Augstā pārstāve šodien pieņēma kopīgu regulējumu, lai vērstos pret hibrīddraudiem un stiprinātu ES, tās dalībvalstu un partnervalstu izturētspēju, vienlaikus palielinot sadarbību ar NATO šo draudu apkarošanā.

Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni teica: “Pēdējos gados ir būtiski mainījusies drošības vide. Mēs esam pieredzējuši hibrīddraudus uz ES robežām. Ir izskanējis stingrs aicinājums ES pielāgot un palielināt savas spējas drošības garantēšanā."

"Saikne starp iekšējo un ārējo drošību ir jāpastiprina. Ar šiem jaunajiem priekšlikumiem mēs vēlamies uzlabot mūsu spējas cīnīties pret hibrīddraudiem. Šajā darbā mēs arī pastiprināsim sadarbību un koordināciju ar NATO”.

Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU komisāre Elžbeta Beņkovska piebilda: "ES ir jākļūst par drošības sniedzēju, kas spēj pielāgoties, paredzēt un reaģēt uz mainīgajiem draudiem, ar kuriem mēs saskaramies. Tas nozīmē, ka jāpastiprina mūsu izturētspēja un iekšējā drošība, vienlaikus palielinot mūsu spēju vērsties pret jaunajiem ārējiem apdraudējumiem. Ar šo regulējumu mēs kopīgi vēršamies pret hibrīddraudiem. Mēs iesniedzam Savienībai un dalībvalstīm konkrētus priekšlikumus to sadarbības palielināšanai drošības un aizsardzības jomā, izturētspējas uzlabošanai, stratēģisku problēmu risināšanai un saskaņotas reakcijas sagatavošanai.”

Kopīgais regulējums nodrošina visaptverošu pieeju, lai uzlabotu kopīgo reakciju uz problēmām, ko hibrīddraudi rada dalībvalstīm, iedzīvotājiem un Eiropas kolektīvajai drošībai. Lai saskaņotāk novērstu un mazinātu hibrīddraudu sekas, regulējumā apvienoti visi saistītie dalībnieki, politikas jomas un instrumenti. Regulējums jo īpaši ir balstīts uz Eiropas Drošības programmu, ko Komisija pieņēma 2015.gada aprīlī, kā arī uz nozaru stratēģijām, piemēram, Eiropas Savienības kiberdrošības stratēģiju, Eiropas enerģētiskās drošības stratēģiju un Eiropas Savienības jūras drošības stratēģiju. Kopīgajā regulējumā apvienotas pašreizējās politikas jomas un ierosinātas divdesmit divas operatīvās darbības, kuru mērķi ir šādi: palielināt informētību, izveidojot īpašus mehānismus informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un koordinējot ES darbības stratēģiskas saziņas nodrošināšanai. 

Svarīgākais