Konkurenti ZZS sola spēku uzplaukumu

© Tabula

Pārliecinoša rīcība jaunās valdības veidošanas laikā un Vienotības problēmas Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) palīdzējušas iekarot līdz šim nebijušu skaitu vēlētāju siržu. Premjera partija no atbalstītākās politiskās organizācijas troņa gāzusi opozīcijas Saskaņu, kuras līderis uzskata, ka zaļzemnieku popularitātes vilnis tikai pieņemsies spēkā.

Saskaņā ar tirgus un sociālo pētījumu aģentūras Latvijas fakti veikto aptauju martā par ZZS balsot būtu gatavi 20,2 procenti vēlētāju, un šis aizvadītajā mēnesī starp Saeimā pārstāvētajām partijām ir augstākais rādītājs. Zaļzemniekiem ar 2,3 procentpunktu starpību seko Saskaņa, kas vairākus gadus reitingu topā bijusi līderpozīcijā.

«Viņu reitings vēl kāps uz citu partiju rēķina, ja viņi mācēs izmantot situāciju,» prognozē Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, kurš uzskata, ka ZZS popularitāti audzējusi uz Vienotības rēķina, kas iekšējo konfliktu dēļ zaudējusi daudzus atbalstītājus. «ZZS šobrīd nav nekādu konkurentu. Vienotība konkurē iekšienē, nevis ar citām partijām, ZZS ir neapstrīdami valsts saimnieki,» saka politiķis.

Jautāts, vai Saskaņa apzinās pieļautās kļūdas, J. Urbanovičs atbild apstiprinoši, taču nosaukt tās atsakās. Lai neatvieglotu politisko konkurentu dzīvi. «Mēs zinām, ko darīt, esiet bez bažām,» saka frakcijas vadītājs.

To, ka ZZS par saviem jaunajiem sasniegumiem pateicību parādā problēmās stiegošajai Vienotībai, norāda arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds. Viņš nenoliedz, ka kādreiz varenajam politiskajam spēkam pēc 4. jūnijā ieplānotā ārkārtas kongresa, kurā tiks pārvēlēta tā vadība, ir cerība pārgrupēties un līdz nākamajām vēlēšanām atgūt spēkus, taču tam būšot nepieciešams ilgāks laiks.

Savukārt ZZS pārstāvji uzteic savu premjerministru Māri Kučinski, kura «līdzsvarotā darbība» radījusi sajūtu, ka valstī nepieciešamie procesi izkustēsies no vietas, bet to pamanījuši un novērtējuši vēlētāji.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka uzskata, ka pozitīvu ietekmi uz vēlētāju vērtējumu radot arī finanšu ministres Danas ReizniecesOzolas «stingrā stāja», risinot Valsts ieņēmumu dienestā konstatētās problēmas.

Taču, runājot par ilglaicīgu reitingu pozīciju noturēšanu, I. Līdaka ir uzmanīgs un vērš uzmanību uz to, ka vēlētājus var atbaidīt kaut tikai viens pārsteidzīgs lēmums, bet tas maksātu vairākus atbalsta punktus.

Reitingu trešo pozīciju turošajai Nacionālajai apvienībai būtiskas izmaiņas vēlētāju atbalstā nav. Politikas eksperti gan pieļauj, ka, Eiropā pasliktinoties situācijai ar patvēruma meklētājiem, apvienības konsekventā nostāja bēgļu jautājumā varētu rast jaunus sekotājus, taču arī tādā gadījumā nacionāļiem būs jākonkurē ar ZZS. Arī tā iebilst patvēruma meklētāju uzņemšanai.

Uz liktenīgo piecu procentu robežas, atrodoties reitingu ceturtajā vietā, balansē Vienotība, kurai vēl jātiek galā ar savām problēmām. Viens no partijas potenciālajiem kandidātiem uz priekšsēdētāja amatu Edvards Smiltēns gan ir optimistisks un uzskata, ka Vienotība no politisko svaru kausiem vēl nav izmetama. Palielinot reģionālo nodaļu ietekmi partijas valdē, saikni ar vēlētāju varētu atjaunot un līdz ar to arī popularitāti.

Zem piecu procentu robežas, kas jāpārsniedz, lai partija tiktu ievēlēta Saeimā, atrodas Latvijas Reģionu apvienība un No sirds Latvijai, taču arī šiem politiskajiem spēkiem visas cerības vēl nav zudušas, uzskata politologs Filips Rajevskis, kurš atgādina par tiem vēlētājiem, kas vēl nav izlēmuši, kurai partijai atdot savas simpātijas.

Svarīgākais