Dombravas aicinājums neuzņemt bēgļus noraidīts

© Scanpix

Ar savu alternatīvo skatījumu uz valstiskiem jautājumiem pazīstamā Nacionālās apvienības (NA) deputāta Jāņa Dombravas mēģinājums veikt grozījumus koalīcijas sadarbības līgumā cietis neveiksmi. Latvija no savām saistībām uzņemt 776 patvēruma meklētājus neatteiksies.

Par to, ka Latvijai, «rīkojoties atbildīgi», vajadzētu atteikties no savām saistībām, J. Dombrava, dēvējot Laimdotas Straujumas valdības lēmumu par kļūdainu, paziņoja pēc terora aktiem Briselē.

«Nesen notikušie terorakti Beļģijā no jauna apliecina, ka pat turīgu valstu drošības dienestiem nav iespējams novērst visus apdraudējumus, kurus rada imigranti no Āfrikas un Tuvo Austrumu reģiona. Nevajag dzīvot ilūzijās, ka Latvijas drošības iestādēm būs iespējams novērst apdraudējumu, ja Latvijā izveidosies jauna, skaitliski liela, sveša, valstij naidīga kopiena,» norādot, ka aicinājums pārskatīt koalīcijas līgumā nostiprināto lēmumu ir viņa personīgā iniciatīva, pauž J. Dombrava.

Viņš norāda, ka Latvijas iedzīvotāji var justies drošāk par jebkuras Rietumeiropas valsts iedzīvotājiem, tāpēc Latvijai nevajag uzņemt imigrantus, kuri «atnesīs jaunas problēmas». «Mums ne tikai jāpieņem lēmumi, kas atturētu imigrantus no ierašanās Latvijā, bet arī jāatsakās no lēmumiem, kuri piespiež mums uzņemt ieceļotājus no citām Eiropas valstīm,» uzskata politiķis.

Neraugoties uz to, ka šis aicinājums ir personīga, nevis visas NA iniciatīva, J. Dombravas ierosinājumu pirmdien iknedēļas koalīcijas sēdē apsprieda valdību veidojošo partiju pārstāvji.

Jautāts, vai NA nejūtas spiesta taisnoties par tās biedra izteikumiem, organizācijas līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš atgādināja, ka apvienība jau no sākta gala iebildusi pret patvēruma meklētāju uzņemšanu, bet pēdējie notikumi šo jautājumu tikai aktualizējuši.

«Esam uztraukušies par situāciju Eiropā. Tas [traģiskie notikumi Briselē] bija iemesls, kādēļ šis jautājums tika aktualizēts, bet mēs saprotam, ka esam uzņēmušies saistības, kaut arī Nacionālā apvienība pret tām iebilda,» saka G. Bērziņš.

Premjerministrs Māris Kučinskis uzsver, ka Eiropas Savienības (ES) partneriem dotais solījums tiks pildīts. «Mēs savu viedokli Eiropas Savienībai esam pateikuši un to nemainīsim,» viņš saka, atgādinot, ka, laužot solījumus, Latvija par sevi radītu iespaidu kā par neuzticamu partneri. Turklāt šobrīd terorisma draudu iespējamība valstī tiekot kontrolēta ļoti uzmanīgi, bet pamata bažām par reālām briesmām neesot.

Savukārt Vienotības valdes priekšsēdētāja un Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa atgādināja, ka M. Kučinska valdību veidojošās partijas patvēruma meklētāju uzņemšanu nostiprinājušas arī koalīcijas sadarbības līgumā, tāpēc politisko partneru jaunradei šajā jautājumā neesot vietas. Svarīga arī uzticama partnera reputācijas nesabojāšana. «Mēs esam konstruktīvs partneris Eiropas Savienībā un neļaujamies, lai teroristi mūs iebiedētu,» saka S. Āboltiņa.

Tiesa, Ministru prezidents atzina, ka ES dalībvalstu pārstāvju tikšanās reizēs tiek apspriesti dažādi bēgļu krīzes nākotnes scenāriji, kuriem realizējoties varētu tikt grozītas pašreiz spēkā esošās vienošanās.

Piemēram, savienības dalībvalstis dienvidos pakāpeniski nostiprina savas robežas, samazinot bēgļu plūsmu. Tas nozīmējot, ka patvēruma meklētāji raudzīsies pēc jauniem maršrutiem un viens no tiem varētu iet caur Latviju. Ja šis scenārijs kļūst par realitāti un Latvijai jāsaskaras ar Grieķijas un Itālijas problēmām pielīdzināmiem izaicinājumiem, vienošanās par bēgļu uzņemšanu varētu tikt mainīta.



Politika

Labklājības ministrija (LM) ir iesniegusi saskaņošanai valdībā grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni.

Svarīgākais