Kritizē Eiropas politiku Irākā
Eiropieši nesaprot terorismu, un cīņā ar to izmantotā pret Islāma valsti vērstā bumbošana Irākā nespēj dot pozitīvus rezultātus. Lai šo situāciju mainītu, Irākas atjaunošanā un cīņā ar terorismu nepieciešams aktīvi iesaistīt Irākas iedzīvotājus un sunnītu cilšu līderus.
Tā uzskata šobrīd Latvijā esošais nevalstiskās organizācijas Miera vēstnieki Irākai vadītājs Džamals al Dhari, kurš iepriekš uzteicis Krievijas vēlmi ieklausīties Irākas cilšu līderos un kura klana līderi Irākas kara sākumā cīņā pret sabiedroto spēkiem neslēpti atbalstīja teroristisko organizāciju Al Qaeda.
Ārlietu ministrijas oficiālo viedokli par Eiropas politikai adresēto kritiku Neatkarīgajai ceturtdienas pēcpusdienā neizdevās noskaidrot. Tomēr neoficiāla informācija liecina, ka ministrija ir lietas kursā par šīs nevalstiskās organizācijas darbību. Vairāki politiķi no Ārlietu ministrijas arī saņēmuši vēstuli ar aicinājumu būt uzmanīgiem kontaktos ar Miera vēstniekiem Irākai. Tas varētu liecināt par to, ka pārliecības par šīs organizācijas mērķu tīrību varasiestādēm nav.
«Pašreizējie risinājumi – bombardēšana un kaujas – nepalīdz atrisināt situāciju. Atklāti sakot, pašreizējā cīņa pret Islāma valsti vai citām teroristu grupām, kas atrodas Irākā, nedarbojas,» saka al Dhari un piebilst, ka gan islāma radikālisti, gan starptautisko spēku izmantotā bumbošana situāciju tikai pasliktina. Piemēram, Ramadi pilsēta, kas skaitoties atbrīvota no radikālajiem grupējumiem, esot nevis atbrīvota, bet par 80 procentiem iznīcināta.
Dž. al Dhari, kas ir viens no šammaras cilts līderiem, uzskata, ka teju vienīgais veids, kā stabilizēt situāciju, ir politiskas sistēmas izveide, kurā 30 miljoniem Irākas iedzīvotāju beidzot būtu iespēja tikt sadzirdētiem.
«Irākas iedzīvotāji ir gatavi mainīt situāciju, taču starptautiskā koalīcija situācijas maiņai mēģina izmantot militāru spēku,» saka al Dhari un piebilst, «problēma, protams, ir mūsu zemē, un ļoti svarīgi ir, lai problēmas risināšanā tiktu iesaistīti vietējie iedzīvotāji.»
Islāma sunnītus pārstāvošais al Dhari gan uzsver, ka pašreizējā Irākas politikā, kuru vada šiīti, valda pārāk liela korupcija. Tās dēļ valdība neieklausoties tautas vēlmēs un izliekas neredzam iedzīvotāju protestus.
«Diemžēl nekas īsti nemainās. Problēma tā arī netiek atrisināta, tādēļ starptautiskajai sabiedrībai ir jāuzklausa tieši šo cilvēku viedokļi, tajos ir jāieklausās,» saka al Dhari.
Viņš arī iepriekš kritizējis ASV un tās Eiropas sabiedrotos par nevēlēšanos ieklausīties līdz 2003. gadam, kad sākās karš, Irākā valdošo sunnītu cilšu līderos, bet tas miera panākšanu, terorisma izskaušanu un bēgļu plūsmas apstādināšanu tikai kavējot.
Saskaņā ar viņa un citu sunnītu līderu redzējumu Krievijai izpratne šajos jautājumos esot daudz labāka. Dž. al Dhari pat esot bijis vizītē Maskavā un guvis neapgāžamu pārliecību, ka Krievijas Ārlietu ministrija cenšas panākt plašu sunnītu līderu konferenci Maskavā, kuras mērķis būtu miers kara plosītajā valstī.
«Kad tu slīksti, tu esi gatavs pieķerties jebkam, kas palīdzēs noturēties virs ūdens. Mēs gadiem esam gaidījuši, kad amerikāņi mūs glābs, bet tagad mums sāk pietrūkt pacietības,» intervijā The Washington Times pērnā gada nogalē teica Dž. al Dhari. Interesanti, ka viņš uzsver savu tuvo radniecību ar pērn mirušo Irākas sunnītu reliģisko līderi Haritu al Dhari, kurš līdz pat 2007. gadam neslēpa, ka atbalsta bruņotu pretošanos Irāku okupējušajām ASV un tās sabiedroto bruņotajiem spēkiem. Irākas šiītu vadītā valdība 2006. gadā izdeva Harita al Dhari aresta orderi, taču radikālais reliģiskais līderis no aresta izvairījās, aizbēgot no valsts.
Harita al Dhari atbalsts Al Qaeda pārtrūka pēc tam, kad teroristiskā uzbrukumā tika nogalināts tās līdera dēls. Pēc šiem notikumiem al Dhari klana lielākā daļa iesaistījās asiņainās cīņās pret Al Qaeda. Tomēr pārliecību, ka Irākā jāvalda sunnītiem, jebkādiem okupācijas spēkiem tajā nav vietas un, panākot to, attaisnojami arī pret militāristiem vērsti uzbrukumi, viņš nemainīja līdz pat mūža beigām.