Vairāki Eiropas Parlamenta (EP) deputāti nosūtījuši vēstuli Eiropas Savienības (ES) augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikai Mogerīni, kurā aicina nosūtīt ES novērotājus Krimas tatāru atbalstam.
Vēstulē, kuru parakstījis arī EP deputāts Krišjānis Kariņš (V), deputāte Sandra Kalniete (V) un politiķis Artis Pabriks (V), atgādināts, ka divus gadus pēc Krimas un Sevastopoles pretlikumīgas aneksijas, Krimas tatāru stāvoklis ir būtiski apdraudēts, ņemot vērā vēršanos pret tiem un vairākus pazušanas gadījumus.
Deputāti arī atgādina par to, ka Krievijas ieceltais Krimas prokurors nesen ir pieprasījis Medžlisa, 1991.gadā izveidotās Krimas tatāru tautas sabiedriskās izpildinstitūcijas, darbības aizliegumu ar mērķi pasludināt to par ekstrēmistu organizāciju.
Šī iemesla dēļ EP deputāti aicina nosūtīt ES novērotājus Krimas tatāru atbalstam, lai novērotu tiesas procesus un par saviem novērotājiem ziņotu Briseli.
"Mēs ceram, ka šīs tiesas lēmumiem sekos adekvāta reakcija no ES puses," vēstules noslēgumā pauduši politiķi.
LETA jau ziņoja, ka divus gadus pēc Krimas un Sevastopoles pretlikumīgas aneksijas vairāku Ziemeļeiropas valstu ārlietu ministri kopīgā vēstulē norādījuši, ka Krievijai jāuzņemas atbildība par nodarīto.
Latvijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Lietuvas, kā arī Zviedrijas ārlietu ministri skaidrojuši, ka ar šo notikumu sākās Krievijas uzbrukums Ukrainas teritoriālajai nedalāmībai, un vairāku gadu desmitu laikā tas ir spilgtākais ANO Statūtu, starptautisko tiesību aktu un galveno dokumentu, kas nodrošina drošību Eiropā, piemēram, Helsinku Nobeiguma akta un Parīzes Hartas, pārkāpums.
Kopš tā brīža cilvēktiesību pārkāpumu skaits Krimā ir būtiski palielinājies. Krimas iedzīvotājiem tiek uzspiesta Krievijas pilsonība. Plaši tiek ziņots par ukraiņu un tatāru spīdzināšanu un pakļaušanu vardarbībai. Tiek apspiesta ukraiņu valoda, kā arī ierobežota plašsaziņas līdzekļu vārda brīvība.
"Gandrīz visi Ukrainas televīzijas kanāli ir bloķēti un aizstāti ar Krievijas kontrolētajiem kanāliem. Pretlikumīgi veiktā režisora Oļega Seņcova un aktīvista Aleksandra Koļčenko aizturēšana ir spilgts piemērs Krievijas īstenotajai vārda brīvības apspiešanai Krimā," pausts vēstulē.
Ārlietu ministri vēstulē skaidrojuši, ka visievainojamākā un visvairāk ietekmētā grupa Krimā joprojām ir Krimas tatāri - šīs tautas pagātnē netrūkst ciešanu un vajāšanas. Krievijas "de facto" iestāžu vajāšanas dēļ Krimas tatāru televīzijas stacija "ATR" bija spiesta pārcelties uz Kijevu. Krimas tatāru valodas lietošana tiek ierobežota. Krimas tatārus vajā un patvaļīgi arestē par šķietamu dalību teroristu organizācijās.
"Krima nav aizmirsta. Krievijai jāuzņemas atbildība par nodarīto. Krimas tatāriem un citiem Krimas iedzīvotājiem, kurus ir skārusi Krievijas īstenotā apspiešanas politika, nepieciešams atbalsts," uzsvēruši ministri.
Jau vēstīts, ka Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Konfliktā Ukrainas austrumos kopš 2014.gada aprīļa dzīvību zaudējuši aptuveni 9000 cilvēku un vairāk nekā 20 000 tikuši ievainoti, liecina ANO dati.