Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V), šonedēļ tiekoties ar Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentiem, pārrunājis enerģētiskās drošības stiprināšanas jautājumus, papildu finansējuma pieejamību uzņēmējiem un digitālā tirgus attīstību, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā.
Ašeradens darba vizītē Briselē tikās ar EK viceprezidentu Enerģētikas savienības jautājumos Marošu Ševčoviču, EK viceprezidentu nodarbinātības, izaugsmes, ieguldījumu un konkurētspējas jautājumos Jirki Katainenu un EK viceprezidentu digitālā vienotā tirgus jautājumos Andrusu Ansipu.
Tikšanās laikā ar Ševčoviču ekonomikas ministrs uzsvēra, ka Latvija atbalsta EK šā gada februārī publiskoto priekšlikumu kopu, kas ir vērsta uz Eiropas enerģētiskās drošības stiprināšanu. Šis ir būtisks solis pretī Enerģētikas Savienības ieviešanai. Pakotne ietver gāzes piegādes drošības regulas pārskatu, starpvaldību līgumu pārskatu, kā arī siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģiju. Ministrs akcentēja, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu starpvaldību līgumu nosacījumiem jāatbilst ES iekšējā enerģijas tirgus normām, ka reģionālās sadarbības stiprināšana, īpaši gāzes sektorā, ir viena no Latvijas prioritātēm un ka priekšlikumi sniedz iespēju izvērtēt ES gāzes krātuvju, tostarp Inčukalna pazemes gāzes krātuves, projektu attīstību. Tāpat sarunas laikā ministrs norādīja, ka Eiropai jābūt vienotai un jāatzīst, ka "Nord Stream 2" projekts ir pretrunā Enerģētikas Savienības mērķiem.
Sarunas laikā Ašeradens arī informēja EK viceprezidentu par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas procesu un pārrunāja reģionālā dabasgāzes tirgus attīstību. Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstis ir jau īstenojušas virkni pasākumu vienota un labi funkcionējoša enerģijas tirgus attīstībai, taču turpmākai enerģētiskās drošības stiprināšanai būtiski ir īstenot gāzes infrastruktūras projektus Baltijas reģionā, kā arī integrēt Baltijas valstu energotīklus Eiropas tīklos.
Tāpat ministrs un viceprezidents pārrunāja klimata un enerģētikas mērķus 2030.gadam, kas būs izaicinājums ne tikai Latvijai, bet arī citām ES dalībvalstīm. Attiecībā uz enerģētikas sektoru ministrs atgādināja, ka Latvijas gadījumā tas jau šobrīd ir izteikti "zaļš", kur apkurē galvenokārt tiek izmantota biomasa un dabasgāze, savukārt 51% elektroenerģijas ražošanā jau šobrīd tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi, tāpēc paredzams, ka tālāka emisiju samazināšana enerģijas sektorā atstās būtiski negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku.
Tikšanās laikā ar EK viceprezidentu nodarbinātības, izaugsmes, ieguldījumu un konkurētspējas jautājumos Katainenu ekonomikas ministrs pārrunāja 2016.gada Eiropas Semestra procesu un 26.februārī EK publicēto ziņojumu par Latviju, uzsverot Latvijas jaunās valdības prioritāti specifisko valsts rekomendāciju īstenošanā. Tāpat ministrs informēja, ka Latvija plāno organizēt informatīvu semināru valdībā par Eiropas Semestri un, iespējams, citiem ES jautājumiem.
Šogad EK uzsvaru likusi uz ES dalībvalstu investīciju vides izaicinājumiem. Sarunas laikā ministrs uzsvēra, ka katrai ES dalībvalstij ir sava specifika un attīstības līmenim atbilstošie investīciju vides izaicinājumi. Ministrs pauda bažas, ka daļa no īstenojamām reformām nav ieviešamas viena gada laikā, tādēļ EK vērtējums ir jāskata plašākā kontekstā, bet strukturālo reformu īstenošana - ilgākā perspektīvā.
Vienlaikus Ašeradens un EK viceprezidents pārrunāja Junkera Investīciju plāna rezultātus. Ministrs pauda gandarījumu, ka Investīciju plāna īstenošana sekmēs investīciju pieaugumu dalībvalstu ekonomikās, un informēja, ka Latvija ir tuvu pirmo ilgtermiņa investīciju līgumu noslēgšanai, piemēram, Ķekavas apvedceļa projekts, kā arī šā gada otrajā ceturksnī sagaidāma finansējuma piesaiste arī mazo un vidējo uzņēmumu projektiem.
Papildus ministrs pauda Latvijas bažas, ka jaunos priekšlikumus attiecībā uz "digitālajiem līgumiem" plānots attiecināt tikai uz digitālo vidi un šāda pieeja var veicināt tiesisko sadrumstalotību un negodīgu konkurenci attiecībā uz vienas preces tirdzniecību atkarībā no tirdzniecība metodes. Ministrs piedāvāja atlikt digitālās vides priekšlikumu tālāku virzību, kamēr nav skaidra turpmākā rīcība attiecībā uz nedigitālo vidi.
Ministrs aicināja EK pie iespējas atbalstīt Latvijas jautājumu saistībā ar energoietilpīgo industriju valsts atbalsta jautājumiem. Ministrs uzsvēra, ka pat 0% emisiju samazinājums līdz 2030.gadam attiecībā pret 2005.gadu varētu radīt nopietnus apdraudējumus Latvijas ekonomiskajai izaugsmei, jo būs jāsamazina lauksaimnieciskā darbība par aptuveni 30%, tostarp ražošana, un jāierobežo atjaunojamo energoresursu eksports. Turklāt emisiju samazināšana Latvijā izmaksātu četras reizes dārgāk nekā vidēji ES, un šis jautājums ir cieši saistīts ar valsts atbalstu "KVV Liepājas metalurgam", "Cemex" u.c. energoietilpīgiem uzņēmumiem.
Tikšanās laikā ar EK viceprezidentu digitālā vienotā tirgus jautājumos Ansipu ministrs pauda atbalstu ES Digitālā vienota tirgus izveidei un akcentēja nepieciešamību izstrādāt vienotu regulējumu tiešsaistes videi, vienlaikus nodrošinot samērīgu patērētāju tiesību aizsardzību. Latvijas atbalsta vienota ES digitālā tirgus izveidi, kas veicinātu ES konkurētspēju un nodarbinātību, mazinātu administratīvo slogu, sekmētu līdzsvaru starp patērētāju un uzņēmēju interesēm, kā arī veicinātu pārrobežu aktivitātes. Tam nepieciešams nojaukt regulatīvās un neregulatīvās barjeras un panākt, ka 28 valstu tirgi kļūst par vienu vienotu tirgu, novēršot šķēršļus iepirkumiem tiešsaistē, veicinot interneta uzņēmumu un jaunizveidotu uzņēmumu izaugsmi, kā arī digitālo rīku izmantošanu uzņēmumos un valsts pārvaldē.
Sarunas laikā Ašeradens norādīja, ka tiešsaistes platformu darbības attīstība tirgū kopumā ir vērtējama pozitīvi, jo veicina lielāku izvēli par labākām cenām patērētājiem, kā arī veicina konkurenci, inovatīvu produktu attīstību un ekonomisko izaugsmi kopumā. Taču vienlaikus vairāki Latvijas mazie uzņēmēji ir norādījuši, ka ir grūti vai pat neiespējami, ņemot vērā ierobežotos finanšu resursus, aizstāvēt savas tiesības tiesā attiecībās ar monopolstāvoklī esošajām lielajām tiešsaistes platformām. Tāpēc ministrs uzsvēra, ka ES jārod risinājumi, lai nodrošinātu godīgu konkurenci, un jārod iespējas piemērot esošos noteikumus jaunajiem biznesa modeļiem sadarbības ekonomikas gaitā.
Sarunas noslēgumā tika pārrunāti arī aktuālie jautājumi par ģeogrāfisko bloķēšanu. Paužot Latvijas nostāju šajā jautājumā, ministrs uzsvēra, ka pilnīga ģeogrāfisko ierobežojumu aizliegšana nebūtu uzskatāma par samērīgu pasākumu, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu interešu kontekstā. Ja uzņēmējs piemēro ģeogrāfiskus ierobežojumus, tad tiem vienmēr ir jābūt attaisnotiem ar objektīviem kritērijiem, piemēram, papildu izmaksām, dalībvalstu tiesību aktu prasību atšķirībām, saimnieciskās darbības iespējām, apjomiem u.tml.