Svarīgākais no argumentiem, kādēļ krīzi pārdzīvojošajai Vienotībai nevajadzētu steigties ar valdes pārvēlēšanu ārkārtas kongresā, draud izplēnēt. Lai ar jaunas valdes vēlēšanām 2018. gada vasarā nesarežģītu gatavošanos 13. Saeimas vēlēšanām, ārkārtas kongresa idejas atbalstītāji ir gatavi pielāgot jaunās valdes pilnvaru termiņu vēlēšanām – problēmas partijā esot pārāk lielas, lai kongresu atliktu.
Par to, ka Vienotībai nepieciešams sasaukt ārkārtas kongresu jau 4. jūnijā, aizvadītajā sestdienā vienojās 15 partijas reģionālo nodaļu pārstāvji, kuri uzskata, ka šajā kongresā būtu jāpārvēlē partijas valde un priekšsēdētājs.
Sākotnēji Vienotības valde bija vienojusies, ka ārkārtas kongress ir sasaucams oktobra beigās jeb tikai mēnesi pirms paredzētā kārtējā kongresā. Šāda laika plānošana skaidrota ar to, ka saskaņā ar partijas statūtiem organizācijas valdi ievēlē uz diviem gadiem. Ievēlot to ātrāk, sanāktu, ka jaunā valde jāvēlē īsi pirms 13. Saeimas vēlēšanām, bet tas radītu nevajadzīgu spriedzi partijā un sarežģītu kandidātu sarakstu izveidošanu.
Savukārt reģionālo nodaļu vadītāji, atsaucoties uz pašvaldību vēlēšanām, kuras notiks nākamā gada pavasarī, pauž viedokli, ka izmaiņas nepieciešamas pēc iespējas ātrāk. Situācijā, kurā Vienotībai ir dramatisks reitingu kritums, uz nākamā gada pašvaldību vēlēšanām neesot iespējams piesaistīt jaunus kandidātus, kas veicinātu iespēju uzvarēt vēlēšanās. «Būsim atklāti, Vienotība šobrīd nav tā pievilcīgākā kandidatūra,» saka Vienotības iekšējās opozīcijas līdere Ilze Viņķele. Viņa gan atzīst, ka reģionu pārstāvji pārāk koncentrējušies uz pašvaldību vēlēšanām, nevis partijas iekšējo problēmu risināšanu, un tas viņai nepatīkot.
Līdz šim pret kongresa sasaukšanu pavasarī iebildis Vienotības valdes vairākums, taču partijas biedri un politologi uzskata, ka aizbildināšanās ar iekšējās spriedzes vairošanu, ja tiktu rīkotas jaunas valdes vēlēšanas pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām, nav pamatota, jo šī problēma esot viegli atrisināma.
«Tas ir tehniskas dabas jautājums. Var izdarīt tā, ka šogad ievēlētā valde strādā līdz 2018. gada decembrim vai tikai vienu gadu,» saka politologs Ivars Ījabs. Viņš arī uzskata, ka jaunas valdes vēlēšanas pat īsi pirms Saeimas vēlēšanām būtiski neietekmētu procesus organizācijā.
Savukārt politologs Filips Rajevskis uzskata, ka Vienotību tās iekšējā krīze «novājinājusi līdz kliņķim», tādēļ vilcināšanās ar ārkārtas kongresu nav pieļaujama. Un neesot svarīgi, kad tiek rīkotas valdes vēlēšanas pēc šī ārkārtas kongresa.
«Ja jaunā valde būs spējīga kaut ko izdarīt, tad to pārvēlēs, un viss būs kārtībā, ja nespēs, tad jaunas valdes nepieciešamība pirms vēlēšanām viņiem neko nemainīs,» smago situāciju, kurā nonākusi Vienotība, raksturo eksperts.
I. Viņķele gan atzīst, ka jaunas valdes nepieciešamība pirms vēlēšanām būtu liels stress jau tā sadrumstalotajai partijai, taču viņa ir pārliecināta, ka, mainot jaunās valdes pilnvaru termiņu, no šīs situācijas var izvairīties.
Viņai piekrīt arī bijusī Vienotības valdes locekle Sandra Kalniete. «Situācijā, kad mēs katastrofāli zaudējam vēlētāju uzticību, mēs nedrīkstam vilcināties ar kongresa sasaukšanu. Bet var izdarīt tā, ka valde strādā īsāku laiku,» saka politoloģe.
I. Ījabs gan uzskata, ka lielāks izaicinājums par partijas valdes pilnvaru termiņu mainīšanu, Vienotībai ir jaunas valdes un priekšsēdētāja ievēlēšana, jo reģionos par šobrīd vienīgo oficiālo kandidātu priekšsēdētāja amatam Andri Piebalgu neesot sajūsmā – viņš neesot pietiekami atpazīstams.
Vienotības valde par reģionāļu ierosinājumu, kurš nav juridiski saistošs, lems vien nākamnedēļ, jo tās priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ir izbraukusi no valsts.