Tieslietu ministrs pieprasa atkārtotu novērtējumu MNA vadītājam

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) pieprasījis veikt atkārtotu novērtēšanu Maksātnespējas administrācijas (MNA) pašreizējam vadītājam Ervīnam Ābelem.

Kā sarunā ar aģentūru LETA paskaidroja ministrs, MNA vadītāja novērtējums šoreiz ir bijis sliktāks nekā iepriekšējā novērtēšanas reizē, tomēr Rasnačs nenorādīja, kāds bija Ābeles vērtējums. Ministrs uzskata, ka novērtējums nav bijis pilnīgs, tas bijis formāls un komisija neiedziļinājās būtiskos jautājumos, līdz ar to Rasnačs nolēmis mainīt komisijas sastāvu un pieprasīs atkārtotu Ābeles novērtējumu.

Rasnačs arī norādīja, ka pagaidām viņš nevar paredzēt, kad varētu sākties atkārtotā MNA vadītāja darba novērtēšana, jo ir jāizraugās komisijas locekļi.

Neoficiāli izskanēja, ka Ābelem tika piedāvāts darbs Datu valsts inspekcijā.

Kā ziņots, Tieslietu ministrija (TM) iepriekš bija pieprasījusi paskaidrojumus no Ābeles par viņa pausto Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā saistībā ar nostāju pret valsts amatpersonas statusa noteikšanu maksātnespējas procesa administratoriem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. MNA vadītājam sēdē tika uzdots jautājums par to, kādus plusus vai mīnusus viņš saskata valsts amatpersonas statusa noteikšanā maksātnespējas procesa administratoriem no procesa vadīšanas viedokļa, uz ko Ābele atbildēja, ka, vērtējot administratoru uzraudzību konkrētā procesā, MNA kā atbildīgajai institūcijai, kas skata administratoru rīcību, nekas nemainās atkarībā no tā, vai administratoram ir vai nav noteikts valsts amatpersonas statuss.

Tāda nostāja nesakrīt ar ministrijas nostāju. Ābele sarunā ar aģentūru LETA apstiprināja, ka viņam bija pieprasīti paskaidrojumi, kurus viņš bija iesniedzis ministrijā, tomēr plašāk komentēt to saturu un arī iemeslus paskaidrojumu sniegšanai MNA vadītājs nevēlējās.

TM valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina aģentūrai LETA norādīja, ka TM uzskatā valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas procesa administratoriem mainīs administratoru uzraudzību un tas ir attiecināms ne tikai uz, piemēram, deklarāciju iesniegšanu, bet arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetenci, interešu konflikta ierobežošanu kopumā. Tāpat Medina atgādināja, ka tieslietu ministra uzstādījums ir "iet uz priekšu" ar nepieciešamajiem saturiskajiem grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

Kā ziņots, līdz 2016.gada 1.septembrī tiks atlikts termiņš, no kura maksātnespējas procesa administratoriem jāiesniedz amatpersonu deklarācijas. Tomēr tas nemainīs regulējumu, kas nosaka, ka administratori ir valsts amatpersonas. Ministrija Saeimai skaidroja, ka šāds termiņš noteikts, lai nodrošinātu pietiekamu laiku, kurā Saeima varētu sagatavot un pieņemt grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas novērstu Satversmes tiesas (ST) konstatētās likuma nepilnības, kā arī lai regulējums būtu ērti piemērojams valsts amatpersonām, kurām jāiesniedz deklarācijas, sniedzot informāciju par pilnu saimniecisko gadu.

ST pērn decembra nogalē pasludināja spriedumu lietā par valsts amatpersonas statusa noteikšanu administratoriem, secinot, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam. ST vērtēja apstrīdēto normu atbilstību Satversmei tikai attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti.