Hibrīdkara apdraudējuma novēršanai virzītās izmaiņas Krimināllikumā būs saskaņotas ar tiesībām uz vārda brīvību, aģentūrai LETA sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK). Savukārt lielākā opozīcijas frakcija "Saskaņa" pauž bažas, ka plānotajās izmaiņās pat pamatota amatpersonu kritika nav nošķirta no palīdzības sniegšanas nelabvēļiem ārvalstīs.
Taujāts, vai Saeimā konceptuāli atbalstītie grozījumi nebūs pretrunā ar Satversmes 100.pantā garantēto vārda brīvību un neradīs arī tiesvedības riskus Eiropas Cilvēktiesību tiesā, Bērziņš pauda, ka normas atbildīs tiesībām uz vārda brīvību.
Grozījumi cita starpā paredz, ka par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību vai suverenitāti vai kas vērsta uz teritoriālās vienotības graušanu, valsts varas gāšanu vai valsts iekārtas grozīšanu, varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Taujāts, vai tie neierobežos iespējas rosināt izmaiņas atsevišķos pamatlikuma pantos, kuri nav saistīti ar konstitūcijas kodolu, Bērziņš uzsvēra, ka grozījumi tiek virzīti, lai aizsargātu Satversmes kodolu, un nebūs vērsti pret atšķirīgu viedokli par atsevišķām pamatlikuma normām, kas nav tieši saistītas ar konstitūcijas kodolu.
Politiķis apliecināja, ka grozījumi neattieksies uz gadījumiem, ja kāds paudīs atbalstu, piemēram, juridiski ciešākai sadarbībai Eiropas Savienībā vai starp Baltijas valstīm. Bērziņš tieši neatbildēja, vai grozījumi tādā gadījumā ir vērsti tikai pret Krievijas un tās atbalstītāju iespējamo rīcību, taču norādīja, ka izmaiņu mērķis cita starpā ir nepieļaut mēģinājumu no Latvijas atdalīt kādu teritorijas daļu.
Grozījumi paredz noteikt sodu par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu. Vaicāts, vai šī norma nevarētu tikt izmantota pret žurnālistiem, Bērziņš atbildēja, ka neinterpretēs kādus konkrētus piemērus, taču norādīja, ka uz izmaiņām jāskatās kontekstā ar grozījumu mērķi. Viņš norādīja, ka valsts noslēpuma iegūšana jāvērtē kontekstā ar to, kādi ir konkrētās personas mērķi, piemēram, vai tas nav iegūts ar mērķi vērsties pret Latvijas teritoriālo nedalāmību.
Pirms likumprojekta sagatavošanas neesot notikušas plašas debates ar sabiedrību. Komentējot iespēju iedzīvotājus plašāk iesaistīt grozījumu apspriešanā, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka konkrētie Krimināllikuma grozījumi ir delikāts jautājums - cik daudz publiski var atklāt dažādas nianses, lai tas nekaitētu valsts drošības interesēm. Tajā pašā laikā politiķis uzsvēra, ka Juridiskā komisijas sēdes, kurās tiks skatīti attiecīgie grozījumi, būs atklātas. Viņš norādīja, ka jau iepriekš ir notikusi publiska komisijas sēde, kurā piedalījās pārstāvji gan no drošības iestādēm, gan Latvijas Universitātes.
Vaicāts, vai no likumprojekta anotācijas informācijas nevarētu palikt neskaidrības par, piemēram, jēdziena "valsts iekārta" definīciju, Bērziņš atbildēja, ka vēl notiks diskusijas par terminoloģijas precizēšanas nepieciešamību.
Savukārt "Saskaņa" kritizē plānotās likuma izmaiņas. "Ja veiks iecerētos grozījumus likumā, iespējamo pie atbildības saucamo personu loks drošības dienestiem būs skaidrs - par tādu personu tagad varēs kļūt ikviens Latvijas pilsonis, iedzīvotājs, ja tāda būs drošības dienestu griba. Tā jau policejiskās valsts princips tagad būs nostiprināts likumā," paziņojumā medijiem pauž partijas pārstāvji.
Likumu paredzēts papildināt, nosakot atbildību par palīdzību ārvalstij pret Latvijas drošības interesēm vērstā darbībā. "Lai cilvēks varētu saprast, par ko ir paredzēta šajā pantā maksimālā sankcija - brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, viņam jābūt skaidrībai, kādas tad ir aizsargājamās intereses. Pants nosaka, ka tās ir Latvijas drošības intereses, bet neatklāj to saturu, tādējādi paverot plašu iespēju interpretācijai un patvaļīgai piemērošanai," pauž "Saskaņa". Politiķi uzskata - jebkura piketa dalībnieki, kuri kritizē amatpersonu nekompetenci, varētu kļūt par kriminālnoziedzniekiem, jo parāda ārvalstīm Latvijas vājās vietas un to savukārt var viegli izmantot pret Latviju.
"Nav šaubu, ka likumprojekta autoriem rūp nevis patiesā nepieciešamība aizsargāt valsts pamatintereses un drošību, kam pamatā ir atsevišķa cilvēka interese un drošība, bet vēlme uzlabot savas darbības rādītājus, tādējādi attaisnot savu eksistenci, atvieglot sev darbu. Turklāt runa ir par dienestiem, kuru darbība Latvijā nav pakļauta nekādai reālai parlamentārai vai kādai citai sabiedrībā esošai kontrolei," uzskata "Saskaņas" pārstāvji.
"Pieņemot grozījumus Krimināllikumā, mēs visi sāksim dzīvot valstī, kur pastāvēs drošības dienestu diktatūra. Pamatojoties uz šiem grozījumiem, Latvija kļūs par policejisku valsti. Pie varas esošie ar drošības dienestu rokām varēs apkarot jebkādu rīcību, kas varētu apdraudēt viņu pastāvēšanu," uzsver "Saskaņa".
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Latvijas valsts iekārtai jābūt demokrātiskai un suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Demokrātijas nodrošināšanu Latvija ir apņēmusies aizsargāt kā vienīgo starptautiski atzīto valsts iekārtas formu, kurā iespējama cilvēktiesību garantēšana.
Savukārt anotācijas zemsvītras atsaucē norādīts, ka ar valsts iekārtu tiek saprasts valsts galveno, Latvijas Satversmē nostiprināto pazīmju kopums, kas raksturo valsts būtību un uzbūvi. Ar darbību, kas vērsta uz valsts iekārtas grozīšanu, jāsaprot jebkura prettiesiska darbība, kas vērsta uz pilnīgu vai daļēju valsts iekārtas izmaiņu, iznīcinot vai radot no jauna valsts pārvaldes institūcijas, valsts demokrātiskās iekārtas pilnīga vai daļēja nomaiņa uz citu, īpašuma formu radikāla maiņa u.tml.
Krimināllikuma grozījumos tiek rosināts par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību vai suverenitāti vai kas vērsta uz teritoriālās vienotības graušanu, valsts varas gāšanu vai valsts iekārtas grozīšanu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Par tādu pašu darbību, ja tā izdarīta, lietojot vardarbību, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Līdz ar to plānots paplašināt Krimināllikumā pašlaik noteikto formulējumu soda piemērošanai par darbību, kas vērsta uz vardarbīgu Latvijas valsts varas gāšanu.
Normatīvajā aktā plānots precizēt arī vairākus citus jau pašlaik likumā noteiktus nodarījuma veidus, par kuriem jau tagad ir paredzēti sodi.
Piemēram, likumā arī iecerēts noteikt, ka par vairāk nekā divu personu apvienošanos organizētā grupā nolūkā vērsties pret Latvijas valstisko neatkarību vai suverenitāti, graut teritoriālo vienotību, gāzt valsts varu vai grozīt valsts iekārtu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Savukārt par publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas valstisko neatkarību vai suverenitāti vai graut teritoriālo vienotību, gāzt valsts varu vai grozīt valsts iekārtu vai par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu plānots sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai kaitīgā darbībā pret Latvijas drošības interesēm, kas izdarīta tieši vai ar citas personas starpniecību, iecerēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Tāpat tiks precizēti sodi par spiegošanu, kā arī noteikta sodīšana par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu.
Kā ziņots, Saeima 3.martā konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz būtiski pārskatīt un mūsdienu situācijai pielāgot tiesisko regulējumu, kas paredz atbildību par noziegumiem pret valsti, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Grozījumiem noteikta steidzamība. Likumprojektu izskatīšanai Saeimā iesniedza parlamenta Juridiskā komisija un Nacionālās drošības komisija.
Kā iepriekš uzsvēra Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), drošības situācija pasaulē un Eiropā pēdējā laikā ir būtiski mainījusies, un mūsu valstij ir jābūt gatavai reaģēt uz jauna veida apdraudējumiem. Taču Krimināllikuma panti, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret valsts neatkarību, teritoriju, konstitucionālo iekārtu un likumīgo varu, nav mainīti kopš likuma spēkā stāšanās 1999.gadā. Tādējādi spēkā esošais regulējums vairs nenodrošina nacionālās drošības interešu aizsardzību pilnā apjomā.
Kā norāda valsts drošības iestāžu pārstāvji, pašreizējais tiesiskais regulējums ir nepilnīgs un grozījumi likumā nepieciešami pēc iespējas ātrāk. Piedāvātās likuma izmaiņas dos iespēju vērsties pret hibrīdkara radītiem apdraudējumiem Latvijas drošībai un ar krimināltiesiskiem līdzekļiem savlaicīgi reaģēt uz iespējamo apdraudējumu, kas vērsts pret mūsu valsts pamatinteresēm, norāda likumprojekta autori.