KNAB vadītājam tiek lielāka vara
Par spīti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) arodbiedrības un kādreizējās biroja priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes iebildumiem, Saeima apstiprināja grozījumus likumā, kas biroja vadītājam sniegs lielāku varu pār tā darbiniekiem. Grozījumu apstiprināšanu vienkāršoja Nacionālā apvienība (NA), kas iepriekš neatbalstītos priekšlikumus balsojumā tomēr atbalstīja.
Diskusiju starp politiķiem un KNAB darbiniekiem izraisīja Vienotību pārstāvošā deputāta Alekseja Loskutova priekšlikums likumā iekļaut normu, kas nosaka – biroja amatpersonas ir nodarbinātas valsts dienestā. Līdz ar to atbilstoši likuma nosacījumiem veiktai biroja amatpersonas dienesta attiecību izbeigšanai, arī atbrīvošanai no dienesta nebūs nepieciešama KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrības piekrišana.
Biroja arodbiedrība pauda bažas, ka šis regulējums KNAB vadītājam pavērs iespējas izrēķināties ar sev netīkamiem darbiniekiem, bet tas savukārt apdraudot visa biroja darbību un tā mērķu sasniegšanu. Priekšlikuma pretinieki arī uzskatīja, ka šādi grozījumi ir pretrunā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām un tā apstiprināšana var kavēt valsts iestāšanos šajā organizācijā, kaut arī likums tika atvērts, lai pieskaņotos OECD prasībām.
Sākotnēji noraidoša attieksme pret A. Loskutova priekšlikumiem bija gan NA, gan Vienotībai, taču trešdien, pārrunājot likumprojekta nianses ar KNAB pārstāvjiem, NA guvusi pārliecību, ka priekšlikumi ir atbalstāmi.
«Galvenais arguments, kādēļ mēs bijām pret šiem priekšlikumiem, bija bažas, ka tie var ietekmēt Latvijas iestāšanos OECD, taču, runājot ar A. Loskutovu, KNAB pārstāvjiem un Ārlietu ministriju, konstatējām, ka tas tā nav, tāpēc nolēmām tos atbalstīt,» noliedzot, ka apvienība vienkārši nav vēlējusies palielināt biroja priekšnieka varu iestādē, apvienības rīcību skaidro tās līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Pie diametrāli pretējiem secinājumiem, tiekoties ar KNAB pārstāvjiem, nonākusi Vienotība. Tā, uzskatot, ka A. Loskutova priekšlikumi tomēr kavētu iestāšanos OECD, balsoja pret to iekļaušanu likumā, taču balsojumā palika mazākumā – pārējās Saeimas frakcijas priekšlikumus atbalstīja. Neraugoties uz to, ka likumā tika iekļauti netīkamie priekšlikumi, Vienotība likumu kopumā atbalstīja.
No koalīcijas partijām par strīdīgo priekšlikumu nepieciešamību no paša sākuma nav šaubījusies Zaļo un zemnieku savienība. Tās Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis skaidro, ka arodbiedrības lomas biroja darba strīdu risināšanā samazināšana atvieglos tā vadītāja centienus panākt, lai birojs strādā saskaņā ar viņa vīziju un plānu.
Ja līdz šim KNAB priekšnieks J. Streļčenoks varējis atrunāties, ka biroja darbu kavē iekšējie strīdi, tad pēc likuma stāšanās spēkā viņam šāda iespēja vairs nebūšot. Tas arī tikšot ņemts vērā rudenī, kad Saeima lems, vai J. Streļčenoks ir pelnījis vadīt biroju arī nākamajā termiņā.
Cita starpā jaunajā likuma redakcijā noteikts, ka turpmāk viena un tā pati persona par KNAB priekšnieku varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Patlaban šāds termiņš likumā nav noteikts. Pašlaik KNAB priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem ieceļ Saeima. Uz biroja priekšnieka amatu MK izsludina atklātu konkursu.